2022. gadā Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība veica Latvijas tiesu tulku un tulkotāju aptauju par tiesu tulku darba aspektiem. Aptaujas rezultāti ir apkopoti rakstā.
Marijas Mozgovas raksts par snūkera terminoloģiju, kas pētī snūkera terminoloģiju un izvērtē tās pieejamību latviešu valodā; sadarbībā ar nozares speciālistiem tika sastādīts vienots snūkera terminu glosārijs. Raksts tiek publicēts latviešu un krievu valodā.
2020. gada martā LTTB lūdza nozares dalībniekus aizpildīt aptauju par Covid-19 krīzes radīto ietekmi uz viņu profesionālo darbību.
Aptauju aizpildīja kopumā 117 respondentu, no kuriem 4 nodarbojas tikai ar mutisko tulkošanu, 26 tulko gan rakstiski, gan mutiski, bet pārējie – tikai rakstiski.
Gandrīz puse atzīst, ka ir samazinājies darba apjoms, kā arī ienākumi, aptuveni puse norāda, ka tie nav mainījušies, bet dažiem respondentiem darba apjoms (7) un ienākumi (2) ir palielinājušies. Viens respondents komentē, ka ienākumi nav mainījušies, bet dzīvesveida izmaiņu dēļ ir palielinājušies izdevumi.
Tiesa, nākotnē prognozētā situācija ir sliktāka par pašreizējo: tikai 18,8 % (22) ir pārliecināti, ka gūtie ienākumi būs vairāk nekā pietiekami iztikas nodrošināšanai. Pārējie uzskata, ka nepelnīs vairāk par iztikai vajadzīgo vai ienākumi nebūs pietiekami iztikas nodrošināšanai.
Jānorāda, ka visiem tulkiem darba apjoms un ienākumi ir samazinājušies un, viņuprāt, arī turpmāk ienākumi nebūs lielāki, kā nepieciešams iztikas nodrošināšanai.
Nedaudz vairāk par pusi atzīst, ka Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija ir mazinājusi iespējas strādāt, savukārt 2 cilvēkiem tās ir palielinājušās. Pārējie izmaiņas neredz.
Tie, kam iespējas strādāt mazinājušās, par galvenajiem cēloņiem atzīst pasūtītāju darbības pārtraukšanu (36), pasākumu atcelšanu (28) un to, ka ir jāpieskata bērni (32). Minēti arī tādi apgrūtinājumi kā tehniskas problēmas (nestabils interneta pieslēgums un elektropadeve, bibliotēku slēgšana, datoru trūkums (dators vajadzīgs arī bērniem mācībām)), mazāk laika tulkošanai, jo ikdienas gaitas ir sarežģījušās, aģentūras piedāvā mazāk darba. 10 cilvēki atzina, ka satraukums un neziņa, bet arī rūpes par bērniem mazina produktivitāti, savukārt 8 cilvēki atsaka pakalpojumus, lai mazinātu inficēšanās iespēju.
Runājot par atbalsta pasākumiem, vairāk nekā trešdaļa (48) norādīja, ka viņiem nekāds atbalsts nav nepieciešams. Pārējie par noderīgākajiem atbalsta veidiem atzina nodokļu atlikšanu (vai samazināšanu, atcelšanu, atvieglojumus), kā arī ikmēneša iztikas vai dīkstāves pabalstu un komunālo maksājumu atlikšanu, sociālās garantijas darba nespējas gadījumā.
Papildus tam respondenti pauda bažas par to, vai klienti samaksās pienākošos summu, un tāpēc norādīja, ka atbalsts būtu nepieciešams arī tad, ja darba apjoms ir palielinājies (bet samaksa nav garantēta). Tika pausts arī viedoklis, ka būtu mierinoši zināt, ka valsts pēckrīzes periodā pārtikas trūkuma gadījumā subsidēs zemniekus, kas sagādās iedzīvotājiem nepieciešamo.
Pateicamies visiem, kas piedalījās aptaujā, un plānojam šo aptauju atkārtot vēlāk, kad krīzes ietekme būs iezīmējusies skaidrāk.
2019. gada 15. aprīlī Latvijas Universitātē ar uzņēmuma “Amplexor” atbalstu notika Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības organizētais seminārs “Interpunkcija un gramatika: sarežģītāki gadījumi”, ko vadīja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas asociētā profesore Ilze Lokmane. Seminārā tika sniegtas atbildes uz iepriekš iesūtītiem jautājumiem, kā arī aplūkoti citi interpunkcijas un gramatikas gadījumi, kas mēdz sagādāt grūtības.
Balstoties uz seminārā dzirdēto, esam sagatavojuši aplūkoto jautājumu kopsavilkumu, kas noderēs gan zināšanu pilnveidei, gan kā palīgs praktiskajā darbā. Lasiet un dalieties ar citiem!
2019. gada janvārī LTTB aptaujāja tulkus/tulkotājus, lai uzzinātu to viedokli un vēlmes. Aptaujā piedalījās 50 respondentu. Mēs apkopojām atbildes un sniedzām komentārus.
LTTB vēlas pateikties visiem respondentiem par veltīto laiku un sniegtajām atbildēm. Tās palīdz izprast tulku un tulkotāju viedokli par nozares problēmām, ļauj saprast, ko jūs gaidāt no LTTB un ko LTTB var darīt nozares un tās dalībnieku labā. Pateicamies arī par sniegtajām idejām.
Turpināsim plānot un pilnveidot savu darbību, ņemot vērā jūsu viedokli un vajadzības, lai mūsu darbība būtu “veiksmīga un tulkiem/tulkotājiem praktiski vajadzīga”, kā aptaujā novēlējis kāds respondents.
Šogad, tāpat kā pagājušogad, tiek veikts pētījums par tulku un tulkotāju darbu un situāciju valodu nozarē Eiropas Savienībā – 2019 Language Industry Survey. Aptaujas mērķis ir noskaidrot valodu nozares situāciju Eiropas Savienībā, gūstot priekšstatu par tendencēm un gaidām, kā arī uzzinot viedokļus un bažas šajā jomā. Tas savukārt ļaus izskaidrot pašreizējās norises vai pat paredzēt šīs jomas attīstību nākotnē. Šis pētījums papildina dažādus valstu un starptautiskus pētījumus, taču tos neaizstāj.
Sandra Ķīķere “Informācijas pieejamība vieglajā valodā: Latvijas situācijas izpēte”
Noteiktai sabiedrības daļai ir nepieciešama informācija vieglajā valodā, lai tā spētu īstenot savas demokrātiskās tiesības un dzīvot patstāvīgu dzīvi. Latvijā vieglās valodas jēdziens vēl ir salīdzinoši jauns un trūkst materiālu, kā arī vieglās valodas speciālistu. 2017. gadā izstrādātā maģistra darba mērķis (autore – Sandra Ķīķere) ir apzināt informācijas pieejamības situāciju Latvijas tiešsaistes vidē un analizēt publicistikas tekstu tulkošanas procesu vieglajā valodā.
Pētījuma metode ir situācijas izpēte tīmekļa vietnēs un teksta analīze par publicistikas rakstu tulkojumiem no angļu uz latviešu vieglo valodu.
Šajā rakstā sīkāk apskatīta pētījuma daļa par vieglās valodas pieejamību Latvijas tīmekļa vietnēs.
Pēdējo gadu laikā īpaši Eiropa, bet tai skaitā arī Latvija, piedzīvo izmaiņas iedzīvotāju sastāvā strauji pieaugošā imigrantu skaita dēļ. Vismaz sākotnēji imigrantu vietējās valsts valodas zināšanas nav pietiekamas, vai tādu nav vispār, tādēļ uzņemošajām valstīm publisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešami kontakttulkošanas nozares tulku pakalpojumi. Tā kā līdz šim kontakttulkošana Latvijā ir maz pētīta, raksta mērķis ir noskaidrot esošo situāciju kontakttulkošanas nozarē Latvijā un izstrādāt priekšlikumus tās attīstībai. Anonīmās tulku intervijās, intervijās ar nozares pārstāvjiem, teorētiskās literatūras un publikāciju apskatā iegūtie dati izmantoti Latvijas kontakttulkošanas nozari ietekmējošo iekšējo un ārējo faktoru analīzei. Uz tās balstīta Latvijas kontakttulkošanas nozares SVID analīze un rezultātā izstrādāti īstermiņā, vidējā termiņā, ilgtermiņā un pastāvīgi realizējami priekšlikumi nozares
attīstībai.
Atslēgas vārdi: kontakttulkošana, tulki, profesionalizācija, reglamentācija, tulku reģistrs.
Pašlaik tulkošanas tirgus situāciju Latvijā ietekmē dažādi faktori, kuru starpā var minēt pasaules finanšu krīzi, tulkošanas aģentūru spēcīgo vidutāju lomu un Latvijas pievienošanos eirozonai. Šie un citi faktori ietekmē profesionālu tulku/tulkotāju finanšu un psihoemocionālu stāvokli. Ilgtermiņa līdzdalīgais novērojums ļāva mums identificēt heterogēno darba apmaksas situāciju Latvijas tulkošanas tirgū un variācijas apmierinātībā ar darbu. Bija nepieciešams
pētījums, kas būtu instrumentāls turpmākās izpētes problemātikas noteikšanā, tāpēc tika veikta aptauja.
Aptauja tika veikta no 2013. gada 14. augusta līdz 9. novembrim. Aptaujā piedalījās 80 respondenti, mērķauditorija – Latvijā strādājošie tulki un tulkotāji. Anketa izplatīta kolēģu vidū, tai skaitā ar tulkošanas aģentūru palīdzību, lūgums aizpildīt anketu tika publicēts LTTB mājas lapā un biedrības lapās sociālajos tīklos facebook, twitter, tulkošanas nozares grupā portālā draugiem.lv. Aptaujas mērķis: apzināt tendences attiecībā uz darba apmaksu un apmierinātību ar
darbu Latvijas tulku un tulkotāju vidū.
