covid-19

Aptaujas par Covid-19 ietekmi uz nozari rezultāti

Posted on by Administrator in Jaunumi, Publikācijas Komentāri ir izslēgtiAptaujas par Covid-19 ietekmi uz nozari rezultāti

2020. gada martā LTTB lūdza nozares dalībniekus aizpildīt aptauju par Covid-19 krīzes radīto ietekmi uz viņu profesionālo darbību.

Aptauju aizpildīja kopumā 117 respondentu, no kuriem 4 nodarbojas tikai ar mutisko tulkošanu, 26 tulko gan rakstiski, gan mutiski, bet pārējie – tikai rakstiski.

Gandrīz puse atzīst, ka ir samazinājies darba apjoms, kā arī ienākumi, aptuveni puse norāda, ka tie nav mainījušies, bet dažiem respondentiem darba apjoms (7) un ienākumi (2) ir palielinājušies. Viens respondents komentē, ka ienākumi nav mainījušies, bet dzīvesveida izmaiņu dēļ ir palielinājušies izdevumi.

Tiesa, nākotnē prognozētā situācija ir sliktāka par pašreizējo: tikai 18,8 % (22) ir pārliecināti, ka gūtie ienākumi būs vairāk nekā pietiekami iztikas nodrošināšanai. Pārējie uzskata, ka nepelnīs vairāk par iztikai vajadzīgo vai ienākumi nebūs pietiekami iztikas nodrošināšanai.

Jānorāda, ka visiem tulkiem darba apjoms un ienākumi ir samazinājušies un, viņuprāt, arī turpmāk ienākumi nebūs lielāki, kā nepieciešams iztikas nodrošināšanai.

Nedaudz vairāk par pusi atzīst, ka Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija ir mazinājusi iespējas strādāt, savukārt 2 cilvēkiem tās ir palielinājušās. Pārējie izmaiņas neredz.

Tie, kam iespējas strādāt mazinājušās, par galvenajiem cēloņiem atzīst pasūtītāju darbības pārtraukšanu (36), pasākumu atcelšanu (28) un to, ka ir jāpieskata bērni (32). Minēti arī tādi apgrūtinājumi kā tehniskas problēmas (nestabils interneta pieslēgums un elektropadeve, bibliotēku slēgšana, datoru trūkums (dators vajadzīgs arī bērniem mācībām)), mazāk laika tulkošanai, jo ikdienas gaitas ir sarežģījušās, aģentūras piedāvā mazāk darba. 10 cilvēki atzina, ka satraukums un neziņa, bet arī rūpes par bērniem mazina produktivitāti, savukārt 8 cilvēki atsaka pakalpojumus, lai mazinātu inficēšanās iespēju.

Runājot par atbalsta pasākumiem, vairāk nekā trešdaļa (48) norādīja, ka viņiem nekāds atbalsts nav nepieciešams. Pārējie par noderīgākajiem atbalsta veidiem atzina nodokļu atlikšanu (vai samazināšanu, atcelšanu, atvieglojumus), kā arī ikmēneša iztikas vai dīkstāves pabalstu un komunālo maksājumu atlikšanu, sociālās garantijas darba nespējas gadījumā.

Papildus tam respondenti pauda bažas par to, vai klienti samaksās pienākošos summu, un tāpēc norādīja, ka atbalsts būtu nepieciešams arī tad, ja darba apjoms ir palielinājies (bet samaksa nav garantēta). Tika pausts arī viedoklis, ka būtu mierinoši zināt, ka valsts pēckrīzes periodā pārtikas trūkuma gadījumā subsidēs zemniekus, kas sagādās iedzīvotājiem nepieciešamo.

Pateicamies visiem, kas piedalījās aptaujā, un plānojam šo aptauju atkārtot vēlāk, kad krīzes ietekme būs iezīmējusies skaidrāk.