Tulkiem/tulkotājiem

Tulku un tulkotāju profesijas regulējums

Posted on by Administrator in Tulkiem/tulkotājiem Leave a comment

Latvijā nav tāda tiesību akta, kas visaptveroši noteiktu tulku/tulkotāju tiesības, pienākumus un kvalitātes prasības, taču šie jautājumi ir skarti atsevišķās dažādu aktu daļās. Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā (kurā iekļautas arī tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā), Administratīvo pārkāpumu kodeksā (zaudē spēku 2020. gada 1. janvārī) un to aizstājošajā Administratīvās atbildības likumā, Civilprocesa likumā un Satversmes tiesas likumā, kā arī dažādos uz tiem balstītos Ministru kabineta noteikumos ir noteikti atsevišķi tulku pienākumi, atbildība, izdevumu atlīdzināšanas kārtība un apmērs, noteikts, kas un kādos gadījumos var saņemt tulka pakalpojumus, minimāli skarti arī kvalitātes jautājumi. Šajos aktos minēts arī, kādu dokumentu tulkojums jānodrošina. Rakstiskās tulkošanas jautājumi skarti Notariāta likumā un MK noteikumos par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi, savukārt surdotulku pakalpojumu sniegšanas noteikumi izklāstīti MK noteikumos par nedzirdīgo un neredzīgo sociālo rehabilitāciju.

Tiesības un pienākumi

Īsumā:

  • tulks ir jāinformē par tā tiesībām un pienākumiem un par atbildību par nepatiesa tulkojuma sniegšanu vai atteikšanos tulkot;
  • tulka pienākums ir atteikties no tulkošanas, ja tas ir personiski ieinteresēts tiesas procesa iznākumā;
  • tulkam nav jāatklāj viņa rīcībā nonākusī informācija;
  • tulkam ir jāievēro tiesneša norādījumi un tiesas lēmumi.

Kriminālprocesa likuma 114. pantā un Administratīvās atbildības likuma 52. pantā ir noteikts, ka tulku informē par tulka tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par nepatiesu tulkošanu vai atteikšanos tulkot. Par tiesībām un pienākumiem nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš, uzsākot amata pildīšanu, savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu. Arī Notariāta likuma 69. punktā teikts, ka notariālā akta taisīšanā pieaicināts tulks parakstās par to, ka ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.

Tulkiem ir jāatsakās no dalības kriminālprocesā vai administratīvajā procesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv pamatotas aizdomas, ka šāda ieinteresētība pastāv (Kriminālprocesa likuma 16. pants un Administratīvas atbildības likuma 31. pants). Viņiem arī jāinformē procesa virzītājs par apstākļiem, kas var dot pamatu viņu darbības objektivitātes apšaubīšanai, un procesa virzītājs, ņemot to vērā, pieņem lēmumu par tulka uzaicināšanu piedalīties procesā vai atstādināšanu no tā (Kriminālprocesa likuma 115. pants).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 121. pantu, tulkam, ko aizstāvības tiesību nodrošināšanai pieaicinājis procesa virzītājs vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai advokāts, ja viņi par to rakstveidā paziņojuši procesa virzītājam, norādot nepieciešamās ziņas par tulku, nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu tulkiem bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

Saskaņā ar Notariāta likuma 70. punktu aktos un grāmatās, ja paraksti izdarīti svešvalodā, parakstītāja uzvārds jāraksta valsts valodā tā, kā to izrunā; ja zvērināts notārs šo valodu neprot, to dara pieaicināts tulks, kura parakstu zvērināts notārs apliecina.

Likuma par Tiesu varu 104. pantā noteikti tiesas tulka uzdevumi: likumā noteiktajos gadījumos piedalīties tiesas sēdēs, kā arī tulkot tiesas dokumentus.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 266. pantā teikts, ka administratīvā pārkāpuma lietā tulkam jāierodas pēc institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma un pilnīgi un precīzi jāveic tam uzdotais tulkojums.

Atbildība

Īsumā:

  • par
    atteikšanos tulkot vai apzināti nepareizu tulkošanu soda ar brīvības atņemšanu,
    piespiedu darbu vai naudas sodu;
  • par
    neierašanos uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla soda ar naudas sodu;
  • par
    kārtības traucēšanu tiesas sēdē izraida no sēdes vai soda ar naudas sodu vai
    administratīvo arestu.

Tulku/tulkotāju var sodīt par atteikšanos dot tulkojumu (Krimināllikuma 272. pants un 302. pants) vai apzināti nepatiesa tulkojuma sniegšanu (Krimināllikuma 300. pants). Sodīt var ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu vai – smagākos gadījumos – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Satversmes tiesas likuma 28.2 pantā teikts, ka tulkam, kas neierodas uz tiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, var uzlikt naudas sodu līdz 150 EUR.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.1 pantā teikts, ka tulkam, ja tas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, uzliek naudas sodu līdz 140 EUR. Saskaņā ar tā paša kodeksa 201.39 pantu, ja tulks civillietā nepakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai neievēro kārtību tiesas sēdes laikā, tulkam uzliek naudas sodu līdz 130 EUR vai piemēro administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Tulku dažādos tiesas procesos var izraidīt no sēžu zāles, ja tas atkārtoti traucē kārtību, vai tam uzlikt naudas sodu līdz 300 EUR (Administratīvā procesa likuma 209. pants, Civilprocesa likuma 153. pants).

Ministru kabineta noteikumos Nr. 291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” ir noteikts, kā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā, ja nav prasīts iesniegt notariāli apliecinātu tulkojumu vai nav noteikta kāda cita kārtība. Papildus noteikumiem par to, kā un kādi dokumenti ir apliecināmi, ir noteikts, ka par kaitējumu, kas radies dokumenta tulkojuma nepareizības dēļ, tulks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

Samaksa

Īsumā:

  • tulkiem
    sakarā ar lietu izskatīšanu samaksā ne vien par darbu, bet atlīdzina arī ceļa
    izdevumus un naktsmītnes izdevumus, dažkārt piešķir arī dienas naudu;
  • kompensē
    arī gaidīšanas laiku;
  • civilprocesā
    noteiktā maksimālā stundas likme par secīgo tulkošanu standartgadījumā:
    30 EUR bez PVN;
  • surdotulkiem
    ir noteikts minimālais pakalpojuma izmantošanas laiks.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 754 par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru 7. punktā noteikts, ka tulkam samaksā par procesa virzītāja uzdevumā paveikto darbu. Samaksas apmēru nosaka izmeklēšanas iestāde, prokuratūra, tiesa vai iestāde, kas administrē tiesas budžetu, ņemot vērā tulka kvalifikāciju un pamatojoties uz procesa virzītāja uzziņu.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 267. pantā noteikts, ka tulkiem atlīdzina izdevumus, kas radušies sakarā ar tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājumu, kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta. Tulkiem noteiktā kārtībā darbavietā tiek saglabāta darba alga par visu prombūtnes laiku, kas saistīts ar šīs institūcijas (amatpersonas) uzaicinājumu.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 748 par atlīdzības izmaksu lieciniekam, tulkam un ekspertam administratīvajā procesā tiesā ir noteikumi par atlīdzību tulkam par piedalīšanos administratīvajā procesā tiesā. Tie neattiecas uz tulkiem, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar tiesu iestādi. Ir atlīdzināmi ceļa izdevumi atbilstoši faktiskajām izmaksām, naktsmītnes izdevumi, nepārsniedzot apmēru, kas noteikts normatīvajos aktos par komandējuma izdevumu atlīdzināšanu, dienas nauda 4,27 EUR apmērā par katru dienu. Tulkam, kas pēc tiesas uzaicinājuma pildījis uzdevumu no pamatdarba brīvajā laikā vai nestrādā algotu darbu, ir tiesības saņemt atlīdzību par tiesas uzdevumā paveikto darbu izdevumu faktiskajā apmērā un Tiesu administrācijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1342 “Kārtība, kādā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tikšanās laikā ar aizstāvi tiek nodrošināta tulka palīdzība” nosaka kārtību, kādā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bet kura neprot valsts valodu, Kriminālprocesa likuma 11.panta 2.1 un 2.2 daļā minētajos gadījumos nodrošina tulka palīdzību, kā arī palīdzības apjomu. Tie neattiecas uz izdevumu atlīdzināšanu tulkiem, kas tulko, pildot dienesta pienākumus procesa virzītāja iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Samaksu aprēķina par pilnām stundām, un valsts sedz izdevumus par tulkojuma nodrošināšanu ne vairāk kā par 2 stundām katrai noteikumu 5. punktā minētajai darbībai.

Tulkošanas laikā ieskaita arī laiku, ko tulks, kas ieradies procesa
virzītāja vai ieslodzījuma vietas administrācijas norādītajā laikā un vietā,
pavada, gaidot personas tikšanos ar aizstāvi, līdz brīdim, kad tulkam paziņo
par tikšanās atlikšanu no tulka neatkarīgu iemeslu dēļ. Par laiku, ko tulks
pavada, gaidot personu vai viņas aizstāvi, kurš nav ieradies procesa virzītāja vai
ieslodzījuma vietas administrācijas noteiktajā laikā un vietā, tulkam kompensē
izdevumus ne vairāk kā 50 % apmērā no stundas likmes.

Ja tulkošanas vieta atrodas ārpus tulka praktizēšanas vietas
administratīvās teritorijas, tulkojumu nodrošina attālināti. Ja tas nav
iespējams, atlīdzina ceļa izmaksas un vajadzības gadījumā naktsmītnes
izmaksas – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komandējuma izdevumu
atlīdzināšanu.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 346 par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā ir noteikti pusēm atlīdzināmie tulka izdevumi, kas radušies sakarā ar pušu piedalīšanos tiesas sēdē un pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstīs. Maksimālā noteiktā stundas likme par secīgo tulkošanu ir 30 EUR (bez PVN), eksotiskākām valodām – 70 EUR.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1472 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” ir noteikts minimālais surdotulka pakalpojumu izmantošanas laiks: stunda tulkošanai izbraukumos, 15 minūtes tulkošanai ar elektronisko līdzekļu starpniecību un 15 minūtes rakstiskai tulkošanai.

Kvalitāte un kvalifikācija

Īsumā:

  • tulka,
    tulkotāja un surdotulka profesija aprakstīta profesijas standartā;
  • tulkam
    un tulkotājam jāpārvalda valsts valoda C2 līmenī, bet surdotulkam – C1
    līmenī;
  • tulkošanas
    uzdevumus var veikt arī citas personas, kas pārzina attiecīgo valodu;
  • surdotulkam
    ir noteiktas kvalifikācijas prasības savu pienākumu veikšanai;
  • lietas
    izskatīšanā tulku var noraidīt, ja tas nenodrošina pienācīgu tulkojumu.

Tulka, tulkotāja un surdotulka profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas, kā arī pienākumi un uzdevumi ir atspoguļoti attiecīgi tulka, tulkotāja un surdotulka profesijas standartā. Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr. 733 ir noteikts tulku/tulkotāju profesijai nepieciešamais valsts valodas līmenis: C2 (tulks, tulkotājs, tiesas tulks, zīmju valodas tulks, tulks referents) vai C1 (surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks).

Normatīvajos aktos paredzēts, ka tulka/tulkotāja uzdevumus var veikt arī personas, kuru amats pamatā nav saistīts ar tulkošanu. Piemēram, Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā (MK Noteikumi Nr. 1075) paredzēts, ka tulkot var arī sekretariāta darbinieki, par starptautiskajiem sakariem atbildīgie utt. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 114. pantu izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, tiesas un brīvības atņemšanas iestāžu tulki nodrošina personu tiesības lietot valodu, kuru tās prot, taču procesa virzītājs var uzdot tulka pienākuma veikšanu arī citai personai, kura prot attiecīgo valodu. Arī Administratīvās atbildības likuma 52. pantā teikts, ka vajadzības gadījumā var uzaicināt vienu vai vairākas personas “kuras prot attiecīgo valodu” vai arī amatpersona vai augstāka amatpersona var tulkot pati, ja prot attiecīgo valodu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 347 “Izlīguma procesa noteikumi” 12. punktu izlīguma procesā var tulkot arī Valsts probācijas dienesta starpnieks, ja tam ir attiecīgās valodas zināšanas. Savukārt Notariāta likumā teikts, ka tulkojumus izgatavot ir atļauts arī zvērinātiem notāriem (66. punkts).

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1472 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” ir noteikta surdotulkiem nepieciešamā kvalifikācija: surdotulka pakalpojumus var sniegt personas, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību studiju programmā “Surdotulks” vai kas līdz 2017. gada 31. decembrim ir uzsākušas studijas studiju programmā “Surdotulks” un līdz kārtējā gada 15. oktobrim iesniegušas savienībā augstskolas vai koledžas izsniegtu izziņu, ka ir augstskolas vai koledžas studējošo sarakstā, vai kas ir nokārtojušas atestāciju un saņēmušas savienības izsniegtu sertifikātu zīmju valodas tulka pakalpojumu veikšanai. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 215. pantu tulkam var pieteikt noraidījumu, ja noskaidrojas, ka viņš nenodrošina pienācīgu tulkojumu. Kriminālprocesa likuma 115. pants nosaka, ka tulku var atstādināt, ja tā profesionālā sagatavotība nav pietiekama tā pienākumu veikšanai.