Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība

Seminārs par kiberdrošību

Posted on by Administrator in Jaunumi, Semināri Komentāri ir izslēgtiSeminārs par kiberdrošību

14. aprīlī plkst. 19.00 norisināsies seminārs par kiberdrošību, kurā sertificēta datu aizsardzības speciāliste, juriste Mg. transl. Jekaterina Čelnova iepazīstinās ar kiberdrošības jautājumiem. Seminārs norisināsies platformā “Zoom”. Dalības maksa: LTTB biedriem bez maksas; citiem interesentiem 10 EUR. Pieteikšanās, rakstot uz info@lttb.lv.


“Multidimensional Translation: From Science to Arts”

Posted on by Administrator in Jaunumi, Semināri Komentāri ir izslēgti“Multidimensional Translation: From Science to Arts”

2021. gada 17. un 18. septembrī norisināsies pārceltā LTTB, Baltijas Starptautiskās akadēmijas un Banska Bistricas Mateja Bela universitātes Filozofijas fakultātes kopīgi rīkotā III starptautiskā praktiskā un zinātniskā konference “Multidimensonal Translation: From Science to Arts”.


No tulkotāja tulkotājam: palīgs ES tekstu tulkošanā

Posted on by Administrator in Jaunumi, Resursi Komentāri ir izslēgtiNo tulkotāja tulkotājam: palīgs ES tekstu tulkošanā

Ar šo aizsākam jaunu labas prakses / ieteikumu / padomu dokumentu sēriju, ko tulkotāji varētu izmantot par palīgu, sākot tulkot jaunas jomas tekstus. Pirmais sērijas dokuments – par ES tekstu tulkošanu. Tajā atradīsiet saites uz dažādiem terminoloģijas avotiem, tekstu korpusiem, kā arī valodnieciskus ieteikumus. Aicinām sniegt ieteikumus un komentārus par dokumentu, kā arī dalīties savā pieredzē, iesniedzot šādus palīgdokumentus par savu specializācijas jomu, rakstot uz info@lttb.lv.


“Skrivanek Baltic” izsludina konkursu “Labākais jaunais tulkotājs 2021”

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgti“Skrivanek Baltic” izsludina konkursu “Labākais jaunais tulkotājs 2021”

Jau trīspadsmito reizi valodu uzņēmums “Skrivanek Baltic” sadarbībā ar 10 Latvijas augstskolām organizē konkursu, lai veicinātu topošo valodu speciālistu interesi un izpratni par tulkotāja profesiju. Pielāgojoties laikam un akcentējot svarīgāko – tulkotāju darba ilgtspēju digitalizācijas laikā – šogad konkurss noritēs tiešsaistē. Arī šī gada labākie jaunie speciālisti saņems vērtīgas, viņu profesionālo izaugsmi veicinošas balvas.

Šogad studentu lielākais izaicinājums un tajā pašā laikā priekšrocība būs tā, ka konkurss “Labākais jaunais tulkotājs” noritēs tiešsaistē. Kā ierasts, konkurss norisināsies divās atlases kārtās, un šogad studenti tiks aicināti tulkot tekstu latviešu valodā no angļu, franču vai vācu valodas.

Pirmās konkursa kārtas norise būs nemainīga – rezultātus arī šogad vērtēs augstskolu pārstāvji. Šī gada jauninājums konkursa norises kārtībā ir saistīts ar otro atlases kārtu. “Skrivanek Baltic” konkursa partneris uzņēmums “Memsource” nodrošinās platformu veiksmīgai konkursa norisei, piedāvājot veikt tulkojumus vienā no mūsdienīgākajiem tulkošanas rīkiem (CAT). Šādā veidā studentiem būs sniegta iespēja izbaudīt reālo tulkotāja ikdienu, strādāt ar rīku, kas ir neatņemama profesijas ikdienas daļa tulkotājiem visā pasaulē.

Laikā, kad dažādi konkursi un prasmju pārbaude klātienē nenorit, studiju process neapstājas. Tādēļ nepieciešams ar visu iespējamo paņēmienu palīdzību veicināt to, lai nodrošinātu profesijas nianšu apgūšanas nepārtrauktību. Viena no šādām iespējām ir zināšanu pārbaude konkursos. Latvijas Universitātes Rakstiskās tulkošanas Maģistra studiju programmas direktore Dr. philol., prof. Gunta Ločmele izceļ šādu konkursu nozīmi, jo sevišķi attālināto studiju laikā. “Valodas ir nozīmīgas mūsdienu sabiedrībā. Tās ne tikai palīdz izprast dažādas kultūras, bet arī dod darbu. Īpaša nozīme ir dzimtās valodas zināšanām.  Piedaloties “Skrivanek Baltic” konkursā, jūs iegūsiet sajūtu par to, kas ir profesionāla tulkotāja darbs, un nodemonstrēsiet savas valodu prasmes. Novēlu visiem tulkošanas prieku!” tā Gunta Ločmele.

Šī gada spējīgākais tulkotājs tiks sveikts labāko pulkā ar vērtīgām balvām. Pirmās vietas ieguvējs nemainīgi saņems prakses vietu valodu uzņēmumā “Skrivanek Baltic”, kā arī planšetdatoru “Samsung Galaxy Tab A7”. Trīs labākie jaunie tulkotāji tāpat saņems vērtīgas veicināšanas balvas no grāmatnīcas “Jānis Roze”. Papildu tam “Skrivanek Baltic” partneris “Memsource” nodrošinās bezmaksas pieeju tulkošanas rīkam konkursa sadarbības augstskolām, lai topošie tulkotāji arī pēc konkursa varētu vairāk praktiski darboties un izjust, kā šādu tehnoloģiju izmantošana palīdz profesionālajā karjerā.

Arī šoreiz “Skrivanek Baltic” konkurss noritēs ciešā sadarbībā ar lielākajām Latvijas augstskolām – Baltijas Starptautisko akadēmiju, Biznesa augstskolu “Turība”, Ekonomikas un kultūras augstskolu, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu.

Konkursa “Labākais jaunais tulkotājs 2021” fināls noritēs 9. aprīlī, kurpretim fināla rezultāti tiks paziņoti 12. aprīlī. Rezultātu paziņošanas dienā “Skrivanek Baltic” organizēs arī tiešsaistes diskusiju sarunu par tulkošanas nozares izaicinājumiem laikmeta kontekstā un veiksmīgākajiem risinājumiem to pārvarēšanai, uz sarunu aicināti interesenti no augstskolām, konkursa sponsori un “Memsource”.


Valsts valodas centrs meklē tulkošanas projektu koordinatoru

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgtiValsts valodas centrs meklē tulkošanas projektu koordinatoru

Ir izsludināta vakance “Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta Tiesību aktu tulkošanas nodaļas tulkošanas projektu koordinators”. Pretendentiem jāpiesakās līdz 1. martam. Sīkāka informācija šeit.

Valsts valodas centra sludinājuma plakāts

Tulku/tulkotāju un tulkojumu biroju aptauju rezultāti: zvērinātu tulkotāju/tulku institūts

Posted on by Administrator in Jaunumi, Publikācijas, Raksti Komentāri ir izslēgtiTulku/tulkotāju un tulkojumu biroju aptauju rezultāti: zvērinātu tulkotāju/tulku institūts

Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība (LTTB) 2014. gadā rīkoja tulku/tulkotāju un tulkošanas biroju aptauju ar nolūku noskaidrot viņu attieksmi pret zvērinātu/sertificētu tulkotāju institūta ieviešanu Latvijā. Rakstā ir apkopotas respondentu atbildes.


Aptauja “Covid-19 ietekme uz tulkošanas nozari”

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgtiAptauja “Covid-19 ietekme uz tulkošanas nozari”

Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība veic aptauju ar mērķi noskaidrot, vai un kā Covid-19 radītā situācija ir skārusi Jūsu profesionālo darbību. Lūdzu, veltiet dažas minūtes, lai atbildētu uz jautājumiem!

Aptauja un anonīma, Jūsu sniegtās atbildes tiks izmantotas tikai apkopotā veidā. Aptaujas rezultāti tiks publicēti tīmekļa vietnē www.lttb.lv.

https://docs.google.com/forms/d/1ckD5Cs2VGqGUOtvuLjAIr7Z-AFraRfSRbQG2qvpvLyQ/edit


6. ziemas lasījumi “Tulkotāja meklējumi un atradumi”

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgti6. ziemas lasījumi “Tulkotāja meklējumi un atradumi”

Aicinām 11. decembrī no plkst. 10 līdz 12.30 tiešsaistē vērot LU HZF Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas un Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības konferenci “Tulkotāja meklējumi un atradumi”.

Programmā:

10.00–10.10 Lasījumu atklāšana
10.10–10.30 Arābu daiļprozas tulkošanas īpatnības: Hanānas aš Šeihas romāna “Londonistānas jaunavas” fragmentu analīze Ingrīda Kleinhofa, Latvijas Universitāte
10.30-10.50 Datorizētās tulkošanas rīki un mašīntulkošana – tulkotāja palīgi Evija Briška, SIA “Tilde”
10.50–11.10 The Comparative Translation Analysis of English and Russian Idioms about Language, Speech and Communication Karīna Borodina, LU HZF Angļu BSP
11.10–11.30 Ukraiņu vietvārdu atveide latviešu valodā. Sociolingvistiskāis aspekts Viktorija Prituļaka, Ventspils Augstskola/Embassy of Ukraine
11.30–11.50 Translation of humour and translator’s visibility Endija Cīrule, LU HZF Angļu BSP
11.50–12.10 Covid-19 ietekme uz tulkošanas nozari Helēna Gizeleza, Latvijas Universitāte/Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība
12.10–12.30 Ceļā uz tulku un tulkotāju pašsajūtas apzināšanu ārkārtējās situācijas laikā 2020. gadā Marija Lapaine, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība Tatjana Lapaine, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola

LTTB iestājas pret plānotajām nodokļu izmaiņām

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgtiLTTB iestājas pret plānotajām nodokļu izmaiņām

Šī gada 13. oktobrī LTTB ir nosūtījusi vēstuli gan valdības, gan parlamenta pārstāvjiem, iestājoties pret plānotajām MUN un pašnodarbināto nodokļu režīmu izmaiņām. Vēstules tekstu lasiet zemāk.

Par plānotajām nodokļu izmaiņām
Latvijas tulku un tulkotāju biedrība neatbalsta paredzētās izmaiņas pašnodarbināto nodokļu režīmā un MUN maksātāju regulējumā un stingri iebilst pret tām.
Paredzot, ka pašnodarbinātajiem nodokļos būs jānomaksā puse no ienākumiem, pašnodarbinātie nesamērīgā nodokļu sloga dēļ tiek nostādīti daudz neizdevīgākā stāvoklī nekā darba ņēmēji, kas, savukārt, rada ēnu ekonomikas pieauguma risku.
Atņemot MUN maksātājiem iespēju maksāt arī PVN, viņi ir spiesti atteikties no ārvalstu klientiem, kā rezultātā mazinās viņu ienākumi, vai arī meklēt citas nodarbinātības formas, tomēr viņu vajadzībām atbilstošu alternatīvu (vienkārša grāmatvedība, samērīgs nodokļu slogs) gluži vienkārši nav. Turklāt tulki un tulkotāji arī nevar viegli kļūt no pašnodarbinātajiem par darba ņēmējiem, jo Latvijā šādu vakanču praktiski nav — lielais vairums aģentūru un citu uzņēmumu tulkošanas pakalpojumus iepērk no ārpakalpojumu sniedzējiem, nevis izmanto štata darbiniekus. Neatrazdami piemērotas nodarbinātības iespējas savā nozarē un valstī, tulki un tulkotāji būs spiesti vai nu mainīt profesiju, tādējādi nelietderīgi izmantojot savu potenciālu un mazinot tulkošanas pakalpojumu pieprasītājiem pieejamo resursu daudzumu, vai mainīt valsti, atraujot Latvijas valstij ienākumus, ko tā būtu varējusi gūt no samaksātajiem nodokļiem.
Ir arī jāpaplašina to personu loks, kurām netiek piemērota minimālā VSAOI, lai neatņemtu iespēju, piemēram, laulātajiem, kurus pamatā nodrošina vīrs vai sieva, papildināt ģimenes budžetu ar savu ieguldījumu. Ja viss potenciālais ieguvums būs jāsamaksā nodokļos, šīs personas vai nu atteiksies no strādāšanas vispār, vai arī pāries uz ēnu ekonomiku; abos gadījumos valsts zaudēs negūtus nodokļu ienākumus.
Kopumā šādu izmaiņu sekas var pielīdzināt tulkošanas nozares pilnīgai sagraušanai Latvijā, jo, lai uzturētu esošo algu un tiktu līdzi tirgus cenām un inflācijai patēriņa cenām un pakalpojumiem, un samaksātu jaunos nodokļus, tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem ir:

  • vai nu jāpaaugstina cena tik ļoti, ka viņu pakalpojumu nevar atļauties klienti, kurus arī skar krīzes un recesijas apstākļi,
  • vai arī jāpiekopj dempinga prakse, lai negodprātīgi konkurētu ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas, kā Latvijas un starptautiskajā praksē jau pierādīts, ļoti ātri destabilizē un sagrauj tulkošanas tirgu, izraisot turbulenci, profesionāļu aiziešanu no tulkošanas profesijām, nekvalitatīvu pakalpojumu pieplūdumu utt.
    Šāds jauninājums ir bīstams trigera punkts:
    1) tulkošanas nozares sagraušanai Latvijā. Pēc šādas krīzes atkopšanās prasīs daudzus gadus un lielas investīcijas;
    2) intelektuālā kapitāla zaudēšanai. Pieredzējušie un jaunie profesionāļi, kā arī studenti (nozares nākotne) atstās Latviju, lai strādātu citur, veidojot milzu plaisu pēctecībā un zināšanu pārneses tradīcijā;
    3) demogrāfijas krīzes pasliktināšanai. Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, tulkošanas profesijas ir izteikti feminizētas. Tulces un tulkotājas ir pārsvarā sievietes jau ar bērniem vai sievietes vecumā, kad spēj dzemdēt bērnus. Emigrācijā viņas dosies ar saviem partneriem, ģimenēm, bērniem un visu demogrāfisko potenciālu;
    4) ēnu ekonomikas veicināšanai, jo kropļojošs nodokļu režīms spiedīs cilvēkus meklēt līdzekļus iztikai.
    MUN likmes paaugstināšana un jauns nodokļu režīms saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir gan iepriekšējo politisko solījumu laušana, gan efektīva nozares iznīcināšana, gan Latvijas tulkošanas speciālistu daudzu
    gadu darba pie ilgtspējas un pēctecības noniecināšana, gan manipulācija, kas veicina ēnu ekonomikas pastāvēšanu, gan iedzīvotāju — darba ņēmēju un devēju — vēlētāju pašcieņas aizskaršana.
    Šajā grūtajā, neskaidrību un risku pilnajā laikā Latvijas tulki un tulkotāji ar visiem spēkiem turpina strādāt un mēģina izdzīvot bez pabalstiem, bez nodokļu atlaidēm, bez palīdzības no valsts, un piedzīvo milzīgu psiholoģisko slodzi akūta darba trūkuma un nestabilitātes apstākļos, jo Covid-19 krīzes dēļ nav iespējams plānot darba plūsmas nākotnei.
    Laikā, kad Latvijas tulki un tulkotāji konsekventi cieš zaudējumus un drošsirdīgi turpina izdzīvot bez palīdzības, jauninājumi nodokļu režīmos nāk kā milzu trieciens, kas laupa spēkus un iespējas strādāt un dzīvot Latvijā ne tikai šajā pandēmijas laikā, bet arī turpmāk.
    Ņemot vērā iepriekš minēto, LTTB stingri iestājas pret minētajām izmaiņām un lūdz valdību un Saeimu nepieņemt iecerētās izmaiņas, bet vienoties par citiem risinājumiem strādājošo vienlīdzības nodrošināšanai un sociālajai aizsardzībai.

Helēna Gizeleza, LTTB valdes priekšsēdētāja, LU lektore, tulce, tulkotāja
Ieva Tazāne, LTTB valdes locekle, tulkotāja
Irina Peremota, LTTB biedre, tulce
Ineta Biteniece-Upe, LTTB biedre, tulkotāja
Krista Sprūde, LTTB biedre, tulkotāja
Maruta Lubāne, LTTB biedre, tulkotāja
Evija Zvaigzne, LTTB biedre, tulce, tulkotāja
Kristīne Ceļmillere, LTTB biedre, tulce, tulkotāja
Aleksandra Ļaučuka, LTTB biedre, tulce
Aiga Veckalne, LTTB biedre, tulce, tulkotāja
Anda Zariņa, LTTB biedre, tulce, tulkotāja
Laila Rulle, tulce, tulkotāja
Sandra Feldmane, tulkotāja
Lelde Blažēvica, tulkotāja
Inga Cirvele, LTTB biedre, tulkotāja
Guna Asare, LTTB biedre, tulce, tulkotāja
Iveta Osīte, LTTB biedre, tulkotāja
Larisa Turuševa, tulce, tulkotāja
Rita Caune-Būmane, tulce, tulkotāja
Volodimirs Ivanickis, tulkotājs, tulks
Gatis Zvirbulis, tulks, tulkotājs
Margarita Spirida, LU lektore, tulkotāja
Gundega Gražule, tulkotāja
Linda Gaile, LTTB biedre, Liepājas Universitātes lektore, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, tulce, tulkotāja
Žanna Daragane, LTTB biedre, tulkotāja, BSA lektore
Valda Kalniņa, tulkotāja
Ņina Karagodina, LTTB biedre, tulce, tulkotāja
Dr. philol. Egita Proveja, Ventspils Augstskolas docente, tulce, tulkotāja
Lelde Grigule, tulkotāja
Ingrīda Kleinhofa, LTTB biedre, LU lektore, tulce, tulkotāja
Inese Rutka, tulkotāja
Larisa Engelsone, LTTB biedre, tulkotāja
Ilona Kangro, LTTB biedre, tulce, tulkotāja
Anete Gabrūna, tulkotāja
Gatis Zunte, tulkotājs
Lauma Tjuniņa, tulkotāja
Vineta Zāle, tulkotāja
Baiba Leitāne, tulkotāja
Jānis Veckrācis, Dr. philol., LTTB biedrs, tulkotājs, Ventspils Augstskolas docents
Silga Sviķe, tulkotāja, Ventspils Augstskolas docente
Nadežda Kopoloveca, Dr. philol., LTTB biedre, tulce, tulkotāja, Latvijas Universitātes docente
Artūrs Viļums, tulkotājs, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāna p.i.
Viesturs Lācis, Mg.sc.translat., Mg.iur., tulkotājs
Arta Preise, tulkotāja
Irina Sorokina, LTTB biedre, tulce, tulkotāja
Lāsma Sirmule, tulkotāja, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja
Liena Kaģe, tulkotāja
Irīda Bauze, M.A., M.SS, LL.M., tulkotāja
Larisa Rozentāle, tulkotāja, LTV

Vēstuli var parakstīt šeit: https://docs.google.com/document/d/1Sg3HO4pAzT2qotQFQAfpk1D76Bn8jmd6RVB2Tbvmhtw/edit


13.11.2020. Tiešsaistes konference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – valodas saprotamība un pieejamība”

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgti13.11.2020. Tiešsaistes konference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – valodas saprotamība un pieejamība”

2020. gada 13. novembrī Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizē konferenci „Latviešu valoda Eiropas Savienībā – valodas saprotamība un pieejamība”. Šī būs jau trīspadsmitā gadskārtējā aktuāliem Eiropas Savienības tulkošanas jautājumiem veltītā konference. Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ konference šogad notiks tiešsaistē.  

Konferencē ES un Latvijas tulkošanas nozares pārstāvji diskutēs par valodas skaidrības un vēstījuma pieejamības nodrošināšanu, tulkojot Eiropas Savienības tekstus latviešu valodā. Paredzēts, ka konferenci atklās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Konferences programma ir pielikumā.

Piedalīties tiešsaistes konferencē „Latviešu valoda Eiropas Savienībā – valodas saprotamība un pieejamība” var, iepriekš piesakot savu dalību līdz š.g. 30. oktobrim un nosūtot savu vārdu, uzvārdu, organizācijas nosaukumu, e-pasta adresi un tālruņa numuru uz e-pasta adresi: konference@mfa.gov.lv.


1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 ... 34 35   Next »