Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība

Diskusija “Eiropas dimensija: labā prakse tulkojumu aprites veicināšanā no Balkāniem līdz Īrijai” un prof. Veisberga monogrāfijas atvēršanas svētki

Posted on by Administrator in Nekategorizēts Komentāri ir izslēgtiDiskusija “Eiropas dimensija: labā prakse tulkojumu aprites veicināšanā no Balkāniem līdz Īrijai” un prof. Veisberga monogrāfijas atvēršanas svētki

Rīgas grāmatu svētku ietvaros 4. novembrī LNB Konferenču centrā notiks diskusija “Eiropas dimensija: labā
prakse tulkojumu aprites veicināšanā no Balkāniem līdz Īrijai”. Diskusijas programma pieejama šeit, bet
reģistrēties var līdz 31. oktobrim šeit. Ieeja bez maksas.

4. novembrī plkst. 14.00 LNB 1. stāva ātrijā notiks Andreja Veisberga zinātniskās monogrāfijas “Tulkojumi latviešu valodā” atvēršanas svētki. Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda direktores Aijas Rozenšteines saruna ar grāmatas autoru par grāmatas ideju, tās tapšanas procesu un autora nākotnes plāniem.


Konference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – valodas tehnoloģijas publiskajā pārvaldē un sabiedrībā” 04.11.2022.

Posted on by Administrator in Nekategorizēts Komentāri ir izslēgtiKonference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – valodas tehnoloģijas publiskajā pārvaldē un sabiedrībā” 04.11.2022.

2022. gada 4. novembrī Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizē konferenci “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – valodas tehnoloģijas publiskajā pārvaldē un sabiedrībā”. Šī būs piecpadsmitā ikgadējā aktuāliem Eiropas Savienības tulkošanas jautājumiem veltītā konference, kas arī šogad norisināsies tiešsaistē platformā Zoom.

Konferencē Eiropas Savienības un Latvijas tulkošanas nozares pārstāvji un citi speciālisti diskutēs par aktualitātēm valodas tehnoloģiju jomā un dažādu digitālu risinājumu pielietojumu ne vien tulkošanā, bet arī publiskajā pārvaldē un plašākā sabiedrībā.

Paredzēts, ka konferenci atklās Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Ingrīda Levrence un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.

Jūs varat piedalīties tiešsaistes konferencē “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – valodas tehnoloģijas publiskajā pārvaldē un sabiedrībā”, iepriekš piesakot savu dalību līdz š.g. 31. oktobrim un nosūtot savu vārdu, uzvārdu, organizācijas nosaukumu, e-pasta adresi un tālruņa numuru uz e-pasta adresi: konference@mfa.gov.lv. Saite uz konferenci reģistrētajiem dalībniekiem tiks nosūtīta pāris dienas pirms konferences uz norādīto e-pastu.

Konferences tiešraide būs pieejama arī ikvienam interesentam Ārlietu ministrijas Facebook kontā un MFA.GOV.LV.


Seminārs “Tulkojam Eiropu. Rediģēšanas izaicinājumi” 03.11.2022.

Posted on by Administrator in Nekategorizēts Komentāri ir izslēgtiSeminārs “Tulkojam Eiropu. Rediģēšanas izaicinājumi” 03.11.2022.

Ceturtdien, 3. novembrī, no 13.00 līdz 17.00 platformā Zoom notiks seminārs “Tulkojam Eiropu. Rediģēšanas izaicinājumi”, kuru organizē Eiropas Komisijas Tulkošanas  ģenerāldirektorāts.Tekstu rediģēšana ir svarīga tekstu radīšanas un tulkošanas procesa daļa. Seminārā “Tulkojam Eiropu. Rediģēšanas izaicinājumi” aplūkosim dažādus rediģēšanas darba aspektus. Kas ir svarīgākais redaktora darbā? Kā tiek rediģēti dažādu veidu teksti? Kā atšķiras redaktora darbs dažādās iestādēs? Kā rediģēt mašīntulkojumu? Vai cilvēka tulkojuma un mašīntulkojuma rediģēšanai ir kas kopīgs? Kādas ir tulkotāja, redaktora un pasūtītāja attiecības? Kāda ir iekļaujošas valodas nozīme redaktora darbā?Iepazīties ar programmu un reģistrēties var šeit: https://ej.uz/TulkojamEiropu2022

Facebokhttps://www.facebook.com/events/629442038647905EK pārstāvniecības mājaslapa: https://latvia.representation.ec.europa.eu/events/seminars-tulkojam-eiropu-redigesanas-izaicinajumi-2022-11-03_lv

Twitter: @TulkojamEiropu


LTTB sveic Eiropas Valodu dienā!

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgtiLTTB sveic Eiropas Valodu dienā!

LTTB sveic Eiropas Valodu dienā! Svinam Eiropas valodu dažādību kopā. 

🌍

Zini vai mini: kur Eiropā var sastapt šīs valodas?


Notiks seminārs par čehu un latviešu literārajiem tulkojumiem “No baltajiem Karpatiem līdz Baltijas jūrai”

Posted on by Administrator in Nekategorizēts Komentāri ir izslēgtiNotiks seminārs par čehu un latviešu literārajiem tulkojumiem “No baltajiem Karpatiem līdz Baltijas jūrai”

2022. gada 27. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālas bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra lasītavā notiks populārzinātnisks seminārs un diskusija par čehu un latviešu literārajiem tulkojumiem “No Baltajiem Karpatiem līdz Baltijas jūrai: trīs gadu desmiti čehu un latviešu literārajos tulkojumos (1992–2022)”.

Pasākumu organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka, Čehijas Republikas vēstniecība Latvijā, Latvijas Universitātes Bohēmistikas un polonistikas centrs un biedrība “Latvija–Čehija”, un to atklās Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Jana Hinkova (Jana Hynková) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece Anda Lamaša.

Seminārā sākumā Latvijas Universitātes docente Nadežda Kopoloveca iepazīstinās ar čehu daiļliteratūras tulkojumiem latviešu valodā laikposmā no 1992. līdz 2022. gadam. Par čehu daiļliteratūras tulkošanas pieredzi stāstīs tulkotājs Jānis Krastiņš, kurš savulaik saņēmis nozīmīgo Čehijas apbalvojumu Gratias Agit. Čehu Nacionālā korpusa institūta vadītājs valodnieks Mihals Škrabals (Michal Škrabal) vēstīs par latviešu daiļliteratūras tulkošanu čehu valodā, savukārt biedrības “Latvija–Čehija” priekšsēdētāja tulkotāja Halina Lapiņa informēs par jaunākajiem čehu daiļliteratūras tulkojumiem. Pasākuma noslēgumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozaru informācijas eksperte Astra Šmite sniegs ieskatu čehu un latviešu tulkotas literatūras kolekcijā.

Diskusiju vadīs tulkotāja un Ventspils Augstskolas lektore Aiga Veckalne.

Vietu skaits ir ierobežots, lūdzam pietekties laicīgi sūtot epastu uz adresi nadezda_kopoloveca@mzv.cz

Ieeja pasākumā bez maksas.


Augustā literatūras tulkošanā godina rakstnieces

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgtiAugustā literatūras tulkošanā godina rakstnieces

Nē, tas nav 8. marts! WITMonth —­ arī Women in Translation Month — ir ikgadēji svētki, kas veltīti rakstniecēm visā pasaulē, kuras raksta grāmatas svešvalodās (izņemot angļu val.). 2014. gadā šo kustību aizsāka jauna amerikāņu zinātniece Meitala Radzinska, un tas ir kļuvis gan par ievērojamu notikumu tiešsaistes literārajām aprindām, gan arī pamanāms grāmatnīcās. Šī tēma radusies, jo, pirmkārt,  gan tulkotāji, gan izdevēji mēdz būt neobjektīvi un izvēlas biežāk tulkot vīriešu sarakstītus darbus, otrkārt, jo rakstnieču darbiem mēdz pietrūkt atsauksmju un publicitātes un, treškārt, to ietekmē daudzās valstīs aizvien pastāvošie dzimumu aizspriedumi.

M. Radzinskas mērķis ir izplatīt informāciju par projektu “Sievietes tulkošanā” kopumā un īpaši izcelt atsevišķas rakstnieces, kuru darbi ir tulkoti citās valodās. Tādēļ katru gadu augustā lasītāji apvienojas tiešsaistē un dažreiz arī klātienē, lai lasītu, kritizētu un apspriestu tieši šādu literāro darbu tulkojumus. Sekojiet #WITMonth vietnē Twitter, Instagram, Booktube un visā pasaulē!

Avots: https://www.womenintranslation.org/witmonth

Intervija ar Meitalu Radzinsku: https://www.literarytranslators.org/blog/women-translation-interview-meytal-radzinski

M. Radzinskas blogs: https://biblibio.blogspot.com/


In Memoriam: Juris Baldunčiks (29.11.1950.-27.07.2022.)

Posted on by Administrator in Nekategorizēts Komentāri ir izslēgtiIn Memoriam: Juris Baldunčiks (29.11.1950.-27.07.2022.)

Dziļās sērās paziņojam, ka 27. jūlijā mūžībā 71 gada vecumā devies latviešu valodnieks, terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs Juris Baldunčiks (29.11.1950.-27.07.2022.).

Juris Baldunčiks 1977. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu. Pēc absolvēšanas strādājis Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā gan kā jaunākais, gan arī kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Viņš strādājis arī kā Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā un projektu vadītājs, kā arī kā Latvijas Valsts universitātes Psiholoģijas un pedagoģijas fakultātes docētājs.

Kopš 1997. gada kuplinājis Ventspils Augstskolas docētāju saimi, sākumā kā asociētais profesors, vēlāk bijis arī Anglistikas katedras vadītājs. Kopš 2006. gada bijis Ventspils Augstskolas profesors. Līdz 2014. gadam vadījis Ventspils Augstskolas Lietišķās valodniecības centru, bet no 2013. līdz 2015. gadam vadījis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. 

Ventspils Augstskolā profesors Juris Baldunčiks pasniedza studentiem studiju kursus terminoloģijā, leksikogrāfijā, tulkošanā un valodas stilistikā gan bakalaura un maģistra, gan arī doktora līmeņa studiju programmās; vadījis bakalaura, maģistra un promocijas darbus. Profesors ar savu padomu un kritisko skatījumu piedalījies dažādu pētījumu vadīšanā, īstenošanā, doktorantu kolokvijos un visa līmeņa darbu aizstāvēšanas komisijās, kā arī darbojies Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes Zinātniskajā padomē. 

Profesora Jura Baldunčika darbs, vislielākā rūpe un vienlaicīgi arī sirdslieta bija zinātne un pētniecība, viņš ir ap 90 zinātnisko publikāciju par aizguvumiem, dažādu nozaru (jūrniecības, sporta, valodniecības, tiesību zinātnes, ķīmijas, anatomijas, enerģētikas u. c.) terminoloģiju un terminoloģijas nozares vēsturi, valodas kultūru, kontaktlingvistiku un tulkošanu autors. Sastādījis ap 13 vārdnīcu, piedalījies vārdnīcu izstrādē, kā arī vadījis nozīmīgus pētniecības projektus.

“Bez jau minētajiem sasniegumiem zinātnē un pētniecībā, neapšaubāmi ir jāmin profesora humora dzirksts arī nopietnās lietās un vietās, spēja kritiski novērtēt jebkuru situāciju, prasme un izveicība vienmēr atrast loģisku, argumentētu un pareizu risinājumu sarežģītās situācijās,” norāda Ventspils Augstskolā. “Profesors Juris Baldunčiks arvien nezaudēja modrību it visā — gan norisēs valodā, gan — sabiedrībā un kultūrā. Jāuzsver arī viņa mīlestība uz sportu (sevišķi basketbolu) un viņa mīļāko rokgrupu “The Beatles”, kā arī profesora neizmērojamā cieņa un cilvēcīgums saskarsmē ar ikvienu un viņa apbrīnojamās darbaspējas. Ne viens viens augstskolas darbinieks, profesora kolēģis vai students atceras, ka vienīgā gaisma “Tulku ielā” diennakts tumšajās stundās bija profesora Jura Baldunčika kabineta logos, jo tieši vēlās nakts stundas bija profesora īstais laiks. Laiks, kurā tapa lekcijas un pētījumi.”


In memoriam: Viktors Freibergs (1955–2022)

Posted on by Administrator in Uncategorized, Uncategorized, Uncategorized, Uncategorized, Uncategorized, Uncategorized, Uncategorized Komentāri ir izslēgtiIn memoriam: Viktors Freibergs (1955–2022)
Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

2022. gada 13. jūlijā 66 gadu vecumā mūžībā devies kinozinātnieks un Latvijas Universitātes asociētais profesors Viktors Freibergs. Atvadīšanās no kinozinātnieka Viktora Freiberga notiks otrdien, 19. jūlijā, pulksten 14.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Viktors Freibergs ieguvis angļu filologa izglītību, 1987. gadā kļuvis par docentu Latvijas Universitātē, 2001. gadā – par asociēto profesoru LU Moderno valodu fakultātē, vēlāk – LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā.

V. Freibergs lasījis lekcijas arī ārpus akadēmiskās vides – kinoskolās, kinoteātros, festivālos u. tml., bijis ilggadējs lektors LKA Rīgas Kino muzeja lekciju ciklā “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” (kopš 2008), lasījis lekcijas kinoteātros “Splendid Palace”, “K. Suns”, “Kino Bize”, arī vieslekciju ciklu Baltijas Kino un mediju skolā Tallinā (2007-2008), Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā (2009-2011) un daudzviet citur.

Viktors Freibergs regulāri rakstījis arī rakstus žurnālam un portālam “Kino Raksti”, strādājis Nacionālā kinofestivāla “Lielais Kristaps” žūrijā (2009), bijis Nacionālā kino centra eksperts programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, arī tulkojis filmas festivālos un īpašos seansos.

2019. gadā izdevniecībā “Aminori” iznāca Viktora Freiberga pirmā prozas grāmata – autobiogrāfisks stāsts “Kinomāna slimības vēsture”, par ko viņš saņēmis Dzintara Soduma balvu literatūrā, bet 2021. gadā rakstu sērijā “Kino Rakstu bibliotēka” iznāca “Viktora otrā grāmata”.

Izsakām līdzjūtību piederīgajiem.


Notiks 7. pētnieku un studentu konference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē”

Posted on by Administrator in Nekategorizēts Komentāri ir izslēgtiNotiks 7. pētnieku un studentu konference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē”

LU HZF Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa un Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība aicina piedalīties 7. pētnieku un studentu konferencē “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē”. 

Konferencē piedalīsies kanādiešu tulkošanas teorētiķe Luīze fon Flotova, kuras pētījuma par jaunākajām tulkošanas teorijas un prakses, kā arī feminisma teorijas pamatnostādnēm  “Tulkošana un dzimte” tulkojums 2021. gadā tika publicēts latviešu valodā. Konferencē uzstāsies arī grāmatas tulkotāji Dace Strelēvica-Ošiņa un un Dens Dimiņš.

Mēs aicinām studentus, nozares speciālistus, kā arī jaunos un pieredzējušos pētniekus piedalīties ar referātiem, kuru tematika saistīta ar tulkošanas un terminoloģijas aspektiem.

Konference norisināsies 2022. gada 24. maijā LU Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

Zoom saite tiem, kas nevarēs ierasties klātienē: https://zoom.us/j/93593977693?pwd=UHYwbXpZMm0wMEhFeEsyZmVsUVc1Zz09

Pieteikšanās līdz 2022. gada 16. maijam. Lai pieteiktos, lūdzam aizpildīt anketu:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScSrq5ekLcdFKY71j_iSna51bzlXI3XSLBLEC4MWD39jfqYwA/viewform


Paziņoti konkursa “Labākais jaunais tulkotājs 2022” uzvarētāji

Posted on by Administrator in Uncategorized Komentāri ir izslēgtiPaziņoti konkursa “Labākais jaunais tulkotājs 2022” uzvarētāji

Šogad jau četrpadsmito reizi norisinājās starptautiskā valodu uzņēmuma Skrivanek Baltic” un lielāko Latvijas augstskolu organizētais konkurss “Labākais jaunais tulkotājs  2022”. Veiksmīgi tiekot galā ar konkursa pirmās kārtas uzdevumu, 12 prasmīgākie jaunie speciālisti bija izvirzījušies konkursa finālā, kas norisinājās 22. aprīlī. Par konkursa uzvarētāju kļuva Latvijas Universitātes studente Marianna Zvaigzne. Par godalgotās otrās vietas ieguvēju jau otro gadu pēc kārtas kļuva Ventspils Augstskolas audzēknis Andrejs Štrāls. Arī trešās vietas apbalvojums šogad dosies uz Ventspili – to ir godam pelnījusi Ventspils Augstskolas studente Nikola Baranova.

Labāko jauno tulkotāju konkurss jau ir kļuvis par ilggadēju tradīciju un gada centrālo notikumu tulkošanas jomā. Dažiem finālistiem, dalība konkursā jau ir kļuvusi par tradīciju – viņi piedalās tajā ne pirmo gadu. Vēl iepriecinošāks ir fakts, ka jau otro gadu konkursā piedalās arī studente no Ķīnas. Vērtēšanas žūrijas locekļi atzina, ka konkursa dalībnieku tulkojumu kvalitātes līmenis ar katru gadu ir arvien labāks, jaunie tulkotāji uztver tekstu konceptuāli, cenšas padarīt tulkojumu vieglāku, labskanīgāku un saprotamāku, nebaidoties sadalīt oriģināla teikumu vairākos teikumos tulkojumā un pārfrāzēt tos. Arī izmantotie mašīntulkošanas risinājumi pārsvarā bija ļoti atbilstoši, taču dažkārt konkursanti pārāk paļāvās uz mašīntulkojumu tur, kur vajadzēja kritiski novērtēt tā kvalitāti. Tas, kas studentiem vēl jāapgūst ir tā saucamā pēcrediģēšana, atzīst Skrivanek speciālisti.

“Konkursā jaunieši – topošie jaunie tulkošanas profesionāļi, mērojas spēkiem un parāda patiešām cik svarīgs ir tulkotāja darbs. Jo īpaši tas kļūst svarīgs šodienas apstākļos, kad sociāli-politisko konfliktu laikā tulkotāji kļūst par tiltu starp dažādu nāciju pārstāvjiem. Dažkārt saturs, ko mēs tulkojam nav vairs tikai formāls teksts, sausas rakstzīmes – tie ir vārdi, kuru mērķis ir patiesi atspoguļot faktus, nomierināt, dot cerību, tāpēc arī tekstam ir jābūt precīzam, labskanīgam un mērķa valodas dzimto runātāju leksikai atbilstošam. Turklāt dienā saražoto tulkojumu apjoms ir tik milzīgs, ka tulkotājs viens pats, cik vien profesionāls viņš nebūtu, fiziski nespēj to izdarīt. Tad palīgā nāk tehnoloģijas un visādi palīgrīki, kas palielina tulkotāju kapacitāti. Taču tikai cilvēks spēj novērtēt cik tulkojums patiesībā ir baudāms, korekts un lietojams. Tā ir tulkotāju māksla – ne tikai formāli tulkot tekstu, bet izprast tā būtību, uztvert tā raksturu un maksimāli dabīgi pielāgot mērķauditorijai,” norāda “Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs.

“Šogad konkurss norisinājās laikā, kad Ukrainā plosās karš. Un arī tulkotāji iesaistās cīņā par mieru, pret vēstures falsifikāciju un kultūras vērtības nozīmes sagrozīšanu. Literārie tulkotāji cenšas ātri iztulkot ukraiņu autoru darbus, lai ukraiņu balsis izskanētu rietumos. Tulki un tulkotāji raksta atklātās vēstules, nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un ar savu darbu, protams, palīdz risināt arī bēgļu problēmas. Un tas, ka mūsu jaunieši piedalās šajā konkursā apliecina arī viņu izvēli iesaistīties kultūras saprašanos veicinošajā profesijā,” atzīmē Latvijas Universitātes pasniedzēja, Dr. philol., prof. Gunta Ločmele.

Arī šogad konkurss noritēja attālināti un konkursa finālā studentiem bija iespēja izjust īsta tulkošanas profesionāļa ikdienu, izmantojot kvalitatīvo datorizēto tulkošanas rīku “Memsource”. Kā konkursa pirmajā kārtā, tā arī finālā savas prasmes titula “Labākais jaunais tulkotājs 2022” pretendenti pierādīja, tulkojot politekonomiskas, zinātniski pētnieciskas, analītiskas publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Konkursanti bija strādājuši ar angļu, franču vai vācu valodas tekstiem, kurus tulkoja uz latviešu valodu.

Prasmīgākie jaunie speciālisti tika apbalvoti ar vērtīgām balvām – pirmās vietas ieguvējs ieguva prakses vietu “Skrivanek Baltic” un planšetdatoru “Samsung Galaxy Tab A8 64GB 4G”, otrās vietas ieguvējs saņēma naudas balvu 200 EUR apmērā no “Skrivanek Baltic” direktora Vasilija Ragačeviča. Tāpat trīs labākie jaunie tulkotāji ieguva balvas no grāmatnīcas “Jānis Roze”.

Konkurss “Labākais jaunais tulkotājs 2022” norisinās sadarbībā ar lielākajām Latvijas augstskolām – Baltijas Starptautisko akadēmiju, Biznesa augstskolu “Turība”, Daugavpils Universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu.


1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 ... 30 31   Next »