Maijā aicinājām tulkotājus aizpildīt atkārtoto un papildināto aptauju par Covid-19 ietekmi uz tulkošanas nozari.
Aptaujas respondentu skaits šoreiz bija daudz mazāks – uz jautājumiem atbildēja 42 personas, no kurām vairums (32) nodarbojas tikai ar rakstisko tulkošanu, bet 2 – tikai ar mutisko tulkošanu. Atlikušie respondenti darbojas abās jomās.
Vairāk par pusi atzina, ka viņu darba apjoms krīzes dēļ ir samazinājies, bet četriem cilvēkiem tas ir pieaudzis. Pārējie nekādas izmaiņas neizjūt.
Līdzīgi rezultāti ar nelielām atšķirībām ir arī jautājumā par darba samaksu.
Nedaudz vairāk par ceturtdaļu sagaida, ka ienākumi tuvākajos mēnešos nebūs pietiekami iztikas nodrošināšanai.
Vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka krīzes dēļ ir mazinājušās viņu iespējas strādāt, par galvenajiem iemesliem tāpat kā iepriekš minot nepieciešamību pieskatīt bērnus (9), pasūtītāju darba pārtraukumu (13), pasākumu nenotikšanu (10). Daži respondenti atzīst, ka joprojām ir pārāk noraizējušies, lai produktīvi strādātu, vai atsaka pasūtījumus, lai mazinātu inficēšanās risku.
Runājot par atbalsta pasākumiem, absolūtais vairākums norāda, ka nav izmantojuši nevienu no tiem (35). Divas personas saņēmušas dīkstāves pabalstu (divām tas atteikts), tikpat daudzi izmantojuši iespēju atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu. Viena persona lūgusi nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu.
Vaicāti, kāpēc nav pieteikušies atbalstam, respondenti atbild, ka tāds nav bijis vajadzīgs (14) vai ka viņi neatbilst piešķiršanas kritērijiem (19). Divas personas nav bijušas informētas par pabalsta iespējām.
Lielais vairums (35) arī atzīst, ka nemeklē nekādus citus papildu ienākumu avotus. Trīs cilvēki papildus tulkošanai ir sākuši strādāt citā profesijā, bet viena persona tulkošanu pilnībā aizstājusi ar cita veida darbu. Trīs respondenti nepieciešamos līdzekļus aizņemas, viens kļuvis par bezdarbnieku un viens ienākumu samazinājumu kompensē ar lielāku taupību un pārtikas ieguvi no sava dārza.
Paldies visiem, kas piedalījās aptaujā!