Tulkotāja tēls un prestižs respondentu skatījumā
Guntars Dreijers
Viena no aktuālākajām darba un organizācijas psiholoģijas tēmām mūsdienās ir profesijas tēla un prestiža izpēte saistībā ar profesijas atpazīstamību, dzīvotspēju, ilgtspēju un peļņas iespējām. Tēlu un prestižu no saimnieciskā aspekta aplūko kā nemateriālo aktīvu, kura vērtība naudas izteiksmē nav īsti nosakāma, bet tomēr tas ļauj gūt peļņu un labumu nākotnē. Lai noskaidrotu tulkotāja tēlu un prestižu sabiedrībā, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē Projektu nedēļas laikā 2015. gada pavasarī docenta Guntara Dreijera vadībā bakalaura profesionālās studiju programmas “Tulkošana” studenti Āris Goļenko, Lidija Kronberga, Baiba Lakstiņa, Ieva Stalberga, Toms Hansons, Intars Kožuškevičs, Oskars Kuršs un Elvīra Kalniņa veica pētījumu par tulkotāja tēlu un prestižu sabiedrībā. Jāatzīst, ka regulārs tulkotāja (arī tulka profesijas) prestiža monitorings netiek veikts, taču ir ļoti nepieciešams. Tā kā jebkura profesionāla darbība saistīta ar peļņas gūšanu, sabiedrības iespēju paplašināšanu (piemēram, informācijas apmaiņa multilingvālajā globālajā sabiedrībā) un jauno profesionālo tulkotāju sagatavošanu darba tirgum, pavisam loģiski ir topošajos profesionāļos rast izpratni par apgūstamās profesijas tēlu un prestižu sabiedrībā. Noskaidrojot priekšstatus par profesijas prestižu, iespējams mērķtiecīgāk plānot sadarbību un atgriezenisko saikni ar pasūtītājiem, tos izglītojot par valodu un tulkošanas jautājumiem.
Projekta nedēļas laikā studenti veica aptauju (gan rakstiski, gan mutvārdos intervējot) un anketēja respondentus. Nosacīti respondenti tika iedalīti trīs grupās – studenti (n=106), tulkotāji (n=72), pārējie (n=126). Tika novērots, ka piecu ballu skalā tulkošana korelējama ar augstu profesionālo prestižu; respondenti atzinīgi atzīst profesijas lomu tautsaimniecībā.
Studenti izzināja respondentu viedokli par to, cik valodu jāprot tulkotājam. Iegūtās atbildes liecina, ka tulkotājs nevar vairs aprobežoties ar vienas svešvalodas prasmēm, vēlams zināt 3 un vairāk svešvalodas.
Interesi par tulkošanas studijām visbiežāk (75% gadījumos) nosaka svešvalodu zināšanas. Gan profesionāļi, gan ar tulkošanas profesiju nesaistīti cilvēki atzinuši, ka profesija apgūstama augstskolā un to ir vērts studēt.
Darba tirgū, kā rāda anketas rezultāti, profesionālismu apliecina pieredze un / vai pārbaudes tulkojums, stājoties darbā. Šis fakts tulkotāja sagatavošanā ir būtisks, jo liecina, ka profesionālajai praksei obligāti jābūt tulkošanas studiju neatņemamai sastāvdaļai. Turklāt jau studiju gados studenti mēdz strādāt par ārštatu tulkotājiem. Joprojām profesijas prestižu nosaka starpdisciplināra pieeja, un tulkošanu par interesantu un aizraujošu atzīst 75% respondentu.
Taču sabiedrība joprojām ir jāinformē un jāizglīto par konkrētu tulkotāja darba specifiku. Bieži vien uzskatos parādās stereotipi vai pat nezināšana. Tā, piemēram, kāds respondents atzinis, ka profesija ir tulks, savukārt tulkotājs – google translate rīks vai hobijs. Joprojām jāskaidro atšķirība, ka tulks tulko mutvārdos, savukārt tulkotājs – rakstiski. Par būtiskākajiem tulkotāja darba rīkiem atzīts dators, vārdnīcas; taču par tulkotāja rīkiem minētas arī tādas lietas kā pildspalva, dokumenti, smadzenes (!). Acīmredzot, jāveic lielāks izskaidrošanas darbs, ko nozīmē tulkotājā rīki (translator’s tools).
Salīdzinājumā tulkotāja prestižs tiek ierindots līdzās tādām profesijām ka jurists, ekonomists, IT speciālists.
Atbildot uz jautājumu par tulkotāja darba pievilcību un priekšrocībām tautsaimniecībā, respondenti minējuši – plašas zināšanas, starpniekfunkcija, komunikācijas iespējas, nozarzināšanas.
Projektā iegūtos rezultātus nepieciešams aprobēt gan praktiski, gan teorētiski vēl plašākos pētījumos. Vēlams nākotnē salīdzināt datus pa gadiem, lai konstatētu, kas mainījies sabiedrībā un [topošo] profesionāļu priekšstatos par profesijas dzīvotspēju un aizraujošajām karjeras iespējām.
Tulkotāja tēls un prestižs respondentu skatījumā 2015