Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība- Part 5

Kur studēt tulkošanu

Posted on by Administrator in Jaunumi, Tulkiem/tulkotājiem Komentāri ir izslēgtiKur studēt tulkošanu

Latvijā ir vairākas valsts un privātās augstskolas, kas piedāvā apgūt tulka, tulkotāja un surdotulka profesiju. Mēs apkopojām informāciju par studiju programmu saturu, uzņemšanas noteikumiem un iestājeksāmeniem.

Latvijas Universitāte

Profesionālā maģistra studiju programma „Rakstiskā tulkošana”

Profesionālā maģistra studiju programma „Rakstiskā tulkošana” ir pilna laika divgadīga maģistra programma. Programmas absolventi saņem profesionālo maģistra grādu rakstiskajā tulkošanā un tulkotāja kvalifikāciju.
Absolventiem ir iespēja kārtot eksāmenu un kļūt par tulkotāju kādā no ES
iestādēm vai arī strādāt šajā profesijā valsts vai privātuzņēmumos Latvijā un ārvalstīs.

Programmas studiju virzieni:
angļu/latviešu/angļu, vācu/latviešu/vācu, franču/angļu/latviešu, angļu/latviešu/krievu

Uzņemšanas prasības: iestājpārbaudījums, intervija.

Iepriekšējā izglītība: bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība.

2019. gada rudens semestrī budžeta vietas – 20

Rīga, Visvalža iela 4a

Programmas direktore prof. Gunta Ločmele, e-pasts: gunlo@lanet.lv

Studiju programmas metodiķe Agnese Kirovāne, tālr. 6703 4919, e-pasts: agnese.kirovane@lu.lv

https://www.hzf.lu.lv/gribu-studet-hzf/magistra-limena-studijas/

Profesionālā maģistra studiju programma „Konferenču tulkošana”

Profesionālā maģistra studiju programma Konferenču tulkošana ir pilna laika divgadīga maģistra programma, kuras nepieciešamību nosaka mūsdienu lielais pieprasījums pēc augsti kvalificētiem tulkiem ES institūcijās un dažādās tautsaimniecības, politikas un kultūras jomās. Programma veidota sadarbībā ar ES ekspertiem.
Programmu finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta tulku
dienesti. Nodarbībās pedagoģiskās palīdzības formā regulāri viesojas EK Tulku dienesta pārstāvji. Iespējamas vizītes Briseles institūcijās. Programmas beidzēji piedalās Eiropas institūciju tulku akreditācijas eksāmenā.

Apakšprogrammas: angļu – latviešu : latviešu – angļu; angļu – vācu – latviešu : latviešu – angļu – vācu; angļu –
franču – latviešu : latviešu – angļu – franču.

2019. gada rudens semestrī budžeta vietas – 18

Uzņemšanas prasības: iestājpārbaudījums, intervija.

Iepriekšējā izglītība: bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tai pielīdzināma augstākā izglītība;

Papildu nosacījumi: 1) nepieciešamas ļoti labas attiecīgo svešvalodu zināšanas un izcilas latviešu valodas zināšanas, 2) dzīves gājuma apraksts (CV).

Rīga, Visvalža iela 4a

Programmas direktors: prof. Andrejs Veisbergs, e-pasts: Andrejs.Veisbergs@lu.lv

Studiju programmas metodiķe Agnese Kirovāne, tālr. 6703 4919, e-pasts: agnese.kirovane@lu.lv

https://www.hzf.lu.lv/gribu-studet-hzf/magistra-limena-studijas/

Ventspils Augstskola

TSF studiju programmas ir mūsdienīgas, dinamiskas un daudzpusīgas, to būtiska iezīme ir jaunāko tulkošanas tehnoloģiju izmantošana. Fakultātes mācībspēki ir augsti kvalificēti valodu speciālisti, pieredzējuši docētāji un praktizējoši tulki un tulkotāji.

TSF studiju programmas piedāvā iespēju kvalificēties tulkošanai vairākās ES darba valodās.

Studiju vietu skaits programmā “Tulkošana” (ar specializāciju angļu – latviešu – krievu/vācu valodā): budžeta – 45, maksas – 20

Studiju vietu skaits programmā “Tulkošana” (ar specializāciju vācu – latviešu – krievu/angļu valodā): budžeta – 10, maksas – 15

Studiju vietu skaits programmā “Tulkošana” (ar specializāciju angļu – krievu – vācu valodā): budžeta – 10, maksas – 10

Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītības līmeni

Vispārējā vidējā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība (trešais kvalifikācijas līmenis)

Profesionālā maģistra studiju programma “Juridisko tekstu tulkošana”

Maģistra studiju programma “Juridisko tekstu tulkošana” ir iekļauta prestižajā Eiropas Komisijas organizētajā sadarbības tīklā “Eiropas maģistrs tulkošanā”.

Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītības līmeni

Profesionālais bakalaura grāds tulkošanā, kurš iegūts, pabeidzot četrgadīgu studiju programmu, vai akadēmiskais bakalaura grāds citā zinātņu nozarē, pabeidzot trīsgadīgu studiju programmu vai jebkura profesionālā kvalifikācija, kas iegūta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu.

Rīgas Tehniskā universitāte

Bakalaura profesionālo studiju programma „Tehniskā tulkošana”

Bakalaura profesionālo studiju programmā „Tehniskā tulkošana” tiek apmācīti tehniskie tulkotāji mašīnzinību, loģistikas, enerģētikas, materiālzinātņu, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, būvniecības, arhitektūras un pilsētplānošanas, inženierekonomikas un citās nozarēs.

Iegūstamais grāds:

Bakalaura profesionālais grāds tehniskajā tulkošanā.

Kvalifikācija: tehniskais tulks-referents

Budžeta vietas – 5

Maģistra profesionālo studiju programma „Tehniskā tulkošana”

Maģistra profesionālo studiju programmu “Tehniskā tulkošana” ietvaros tiek apmācīti tehniskie tulkotāji mašīnzinību, loģistikas, enerģētikas, materiālzinātņu, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, būvniecības, arhitektūras un pilsētplānošanas, vides zinātnes, inženierekonomikas un citās nozarēs.

Iegūstamais grāds:

Maģistra profesionālais grāds tehniskajā tulkošanā.

Kvalifikācija: tehniskais tulks-referents.

Budžeta vietas – 5

https://www.rtu.lv/lv/ethzf/nac-studet-etzhf/uznemsana-6

Daugavpils Universitāte

Profesionālā maģistra studiju programma “Tulks, tulkotājs”

Studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus, kuri spēj strādāt par profesionāliem tulkiem un tulkotājiem valsts, pašvaldības un ES institūcijās, uzņēmumos, kopuzņēmumos, firmās, tulkošanas birojos, kultūras, sporta u.c. iestādēs, informācijas, zinātnes, tehnikas jomās, kur nepieciešami augsti kvalificētu tulku un tulkotāju pakalpojumi.

Iegūstamā grāds: tulks, tulkotājs, profesionālais maģistra grāds tulkošanā.

Uzņemšanas prasības:

  • bakalaura grāds angļu, vācu vai poļu filoloģijā, vai 2.līmeņa augstākā profesionālā izglītība angļu, vācu vai poļu filoloģijā;
  • konkursā piedalās ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi;
  • ja augstākās izglītības dokuments neapliecina otrās svešvalodas apguvi, reflektantam ir jākārto iestājpārbaudījums otrajā svešvalodā.

Programmas direktore:

Mg. paed. lektore Diāna Ozola

E-pasts: diana.ozola@du.lv

Tālrunis: 65424238

Baltijas Starptautiskā Akadēmija

Programma sagatavo tulkus un tulkotājus. Apgūstot mutvārdu tulkošanu studenti trenē savu atmiņu, runas uztveršanu ar dzirdi, aktīvi apgūst oratora mākslu. Savukārt apgūstot rakstveida tulkošanu studenti mācās dziļāk saprast tekstu, ieceri un autora mērķi.

2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programma “Rakstveida un mutvārdu tulkošana”

Prasības, uzsākot studiju programmas apguvi: vispārējā vidējā, profesionālā vidējā vai augstākā izglītība

Iegūstamais grāds: profesionālais bakalaurs tulkošanā

Iegūstamā kvalifikācija: tulks, tulkotājs

Kvalifikācijas līmenis : 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija

Studenti saņem Eiropas konsorcija ECL sertifikātu, kas apstiprina svešvalodas zināšanu līmeni (http://www.ecl-test.com).

Programmas direktore prof. Dr. philol. E. Arhangeļska

Lomonosova 4 – 313.kab., Rīga, LV-1019

Tālr.: +371 67100550

Mob.: +371 29159781

E-pasts: emma.arhangelska@bsa.edu.lv

http://bsa.edu.lv/programs/progr_tulk_lv.html

Ekonomikas un kultūras augstskola (UZŅEMŠANA SLĒGTA)

Ekonomikas un kultūras augstskolas profesionālās bakalaura studiju programmas „Tulkošana” mērķis ir sagatavot kvalificētus tulkus un tulkotājus, kuri ir konkurētspējīgi šodienas darba tirgū, spēj pielāgoties tā mainīgajām prasībām, ir atvērti un gatavi mācīties un pilnveidoties, gan pildot savus profesionālos pienākumus, gan turpinot izglītību nākamajās izglītības pakāpēs.

Piešķiramais grāds un kvalifikācija:

Profesionālais bakalaura grāds tulkošanā un tulka, tulkotāja kvalifikācija.

Prasības, uzsākot studiju programmas apguvi:

– vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība;

– pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība, lai uzsāktu studijas
vēlākajos posmos.

Studiju programmas direktore: Larisa Turuševa

https://www.augstskola.lv/?parent=77&lng=lva

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija

Profesionālā bakalaura studiju programma “Lietišķā komunikācija un tulkošana”, studiju virziens “Tulkošana”

Piešķiramais grāds un kvalifikācija:

Profesionālais bakalaura grāds tulkošanā un tulkotāja kvalifikācija.

Prasības, uzsākot studiju programmas apguvi:

Trīs centralizētie eksāmeni (vai gala atzīme dokumentā par vidējo izglītību, ja CE nav kārtoti) :

  • matemātika;
  • svešvalodas;
  • latviešu valoda un literatūra.

Papildu punkti:

  1. Valsts līmeņa olimpiāžu latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā, ekonomikā – 1 punkts (par katru).
  2. Valsts zinātniski pētniecisko darbu latviešu valodā un literatūrā,
    svešvalodā konkursa godalgoto 1.-3.vietu ieguvēji – 1 punkts (par
    katru).
  3. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas absolvents – 1,5 punkti.

Programmas direktore: Mārīte Opincāne, mariteo@tvnet.lv

https://www.rta.lv/rta_istenotas_studiju_programmas?sp_id=14

Sociālās integrācijas valsts aģentūras Koledža

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Surdotulks” (valsts apmaksāta programma)

Surdotulks prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā. Strādā organizācijās, saistītās ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi, kā Latvijas Nedzirdīgo savienībā, tās reģionālajās biedrībās, pamatskolās, profesionālajās vidusskolās.

Piešķiramā kvalifikācija un izglītības dokuments:

Diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, 4. kvalifikācijas līmenis, surdotulka kvalifikācija

Prasības, uzsākot studiju programmas apguvi:

Vidējā izglītība (pabeigtas 12 klases)

Kontakti:

Slokas iela 61, Jūrmala, tālrunis + 371 29466508, koledza@siva.gov.lv


Konference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē”: atskats

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgtiKonference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē”: atskats

Piektā studentu un pētnieku konference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē” nu ir aizvadīta. Atskatāmies uz pieredzēto!

Trijās sesijās noklausījāmies tulkošanas nozares jaunumus kā vietējā, tā ES un Lietuvas kontekstā, uzzinājām, ar kādiem izaicinājumiem jāsastopas mutiskajiem tulkiem, iedziļinājāmies dažādu jomu terminoloģijas problēmās. Tāpat iepazinām lamuvārdu, multilingvālu tekstu un reklāmtekstu tulkošanas īpatnības, brīnījāmies par mašīntulkošanas attīstību un dzirdējām vēl daudz kā interesanta.

Konference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē” 17.05.2019. ES mājā.

Konferencē līdztekus runātājiem no Latvijas piedalījās arī viešņa no kaimiņvalsts Lietuvas – Monika Matulevičiūtė. Valodu barjeru palīdzēja pārvarēt lieliskie tulki Liene Bramane, Katri Alvare, Artūrs Valters Freibergs, Anna Beļeviča un Elīna Vorobjova, kuriem īpaša pateicība no Monikas.

Sev noderīgās informācijas piefiksēšanā izmantojām ES mājas nodrošinātos piederumus, bet starpbrīžos mielojāmies ar “Mū Catering” sagādātajiem gardumiem, kurus varējām nodrošināt, pateicoties SIA “Amplexor Latvia” atbalstam. Dāvanas runātājiem sarūpēja ViaLibera SIA.

Lai ikviens varētu vēlreiz iepazīties ar noderīgajām konferences tēmām, LU Akadēmiskais apgāds ar Latvijas Universitātes atbalstu ir sagatavojis konferences tēžu kopsavilkumu, kas ir pieejams gan internetā, gan drukātā formātā (ja vēlaties taustāmu eksemplāru, sazinieties ar mums, rakstot uz info@lttb.lv).

Pateicamies visiem apmeklētājiem, runātājiem, tulkiem un atbalstītājiem!


Tīklošanās un diskusiju vakars “Darbs ārštatā: kā sevi pasargāt”

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgtiTīklošanās un diskusiju vakars “Darbs ārštatā: kā sevi pasargāt”

Aicinām uz kārtējo biedru un interesentu tīklošanos. Šoreiz par tēmu, kādus priekšdarbus veikt, lai pasargātos no nemaksātājiem, un ko darīt, ja tomēr darbs ir izdarīts, bet samaksas kā nav, tā nav. Dalīsimies pieredzē, diskutēsim un apkoposim labo praksi.

KAD: 31. maijs plkst. 18.00.
KUR: kafejnīca “Rocket Bean Roastery” Rīgā, Miera ielā 29/31

Vietu skaits ierobežots – piesakieties, rakstot e-pastu uz info@lttb.lv vai ziņu vietnē Facebook.

Laipni aicināti ne tikai biedri, bet arī citi interesenti!


Seminārs par krievu valodas interpunkciju un gramatiku 13. maijā

Posted on by Administrator in Jaunumi, Semināri Komentāri ir izslēgtiSeminārs par krievu valodas interpunkciju un gramatiku 13. maijā

Šī gada 13. maijā ir paredzēts seminārs par sarežģītākiem gramatikas un interpunkcijas jautājumiem krievu valodā. Semināru vadīs Latvijas Universitātes docente Nadežda Kopoloveca. Seminārā paredzētas atbildes uz apmeklētājus interesējošiem jautājumiem. Interesentus lūdzam iesūtīt jautājumus uz LTTB e-pastu info@lttb.lv.

Seminārs notiks LU HZF, Visvalža ielā 4a, 402. telpā. 13. maijā no plkst. 18.00 līdz 20.00.

Dalība seminārā ir bezmaksas. Lūgums pierakstīties uz semināru, rakstot uz info@lttb.lv.


Seminārs “Interpunkcija un gramatika: sarežģītāki gadījumi” 15. aprīlī

Posted on by Administrator in Jaunumi Komentāri ir izslēgtiSeminārs “Interpunkcija un gramatika: sarežģītāki gadījumi” 15. aprīlī

Šī gada 15. aprīlī ir paredzēts seminārs par sarežģītākiem gramatikas un interpunkcijas jautājumiem. Semināru vadīs Latvijas Universitātes asociētā profesore Ilze Lokmane. Seminārā paredzēti divi praktiski uzdevumi un atbildes uz apmeklētājus interesējošiem jautājumiem. Interesentus lūdzam iesūtīt jautājumus uz LTTB e-pastu info@lttb.lv.

Seminārs notiks LU HZF, Visvalža ielā 4a, 402. telpā. 15. aprīlī no plkst. 17.00 līdz 20.00.

Dalība seminārā ir bezmaksas. Seminārs notiek ar uzņēmuma “Amplexor” atbalstu.

Lūgums pierakstīties uz semināru, rakstot uz info@lttb.lv.


15. martā notiks seminārs “Diplomātiskais protokols un etiķete tulkiem-2”

Posted on by Administrator in Jaunumi, Semināri Komentāri ir izslēgti15. martā notiks seminārs “Diplomātiskais protokols un etiķete tulkiem-2”

15. martā interesentiem būs iespēja noklausīties lekcijas turpinājumu, kurā protokola jautājumi tiks aplūkoti padziļinātāk.
Apmeklētāji tiek aicināti uz semināru sagatavot nelielu mājasdarbu: 2-3 minūšu ilgu uzstāšanos ar vai bez vizuālajiem palīglīdzekļiem. Prezentācijai jābūt īsai un kodolīgai, tajā jāizklāsta problēma un jāieinteresē auditorija. Lūgums prezentāciju nelasīt.
Seminārā noklausīsimies dažas no dalībnieku sagatavotajām prezentācijām un kopīgi analizēsim.

Semināru vada LR Saeimas Kancelejas ilggadēja Protokola nodaļas vadītāja, tulce Inese Pētersone.
Vietu skaits ierobežots. Iepriekšējais pieraksts ir obligāts (rakstot uz info@lttb.lv).
Dalības maksa: 20 EUR, LTTB biedriem un tulkošanas programmu studentiem: 12 EUR.


Seminārs “Diplomātiskais protokols un etiķete tulkiem” 2019. gada 8. martā

Posted on by Administrator in Jaunumi, Semināri Komentāri ir izslēgtiSeminārs “Diplomātiskais protokols un etiķete tulkiem” 2019. gada 8. martā

Īpaša iespēja LTTB biedriem un draugiem piedalīties LR Saeimas Kancelejas ilggadējas Protokola nodaļas vadītājas Ineses Pētersones seminārā tulkošanas speciālistiem “Diplomātiskais protokols un etiķete tulkiem”, kas notiks 2019. gada 8. martā, plkst. 18.

Pasākumā būs iespēja dziļāk iepazīt kulturālas uzvedības jēdzienus, problēmas etiķetes apguvē, diplomātiskā protokola lietošanu un šodienas aktualitātes.
Vietu skaits ierobežots. Iepriekšējais pieraksts ir obligāts (rakstot uz info@lttb.lv).
Dalības maksa: 20 EUR, LTTB biedriem un tulkošanas programmu studentiem: 12 EUR.


Konference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē” 17. maijā

Posted on by Administrator in Jaunumi, Semināri Komentāri ir izslēgtiKonference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē” 17. maijā

Studenti, jaunie un pieredzējušie pētnieki ir aicināti piedalīties 5. pētnieku un studentu konferencē „Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē” ar referātiem, kuru tematika saistīta ar tulkošanas un terminoloģijas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Dalībnieka pieteikumu un tēzes (līdz 2400 rakstzīmēm) lūdzam sūtīt konferences organizatoriskajai komitejai (pa e-pastu info@lttb.lv) līdz 2019. gada 6. maijam.

Konferences darba valodas: latviešu, krievu, angļu, franču.

Konference „Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē” notiks 2019. gada 17. maijā Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28, Rīga.


Tulku un tulkotāju profesijas regulējums

Posted on by Administrator in Tulkiem/tulkotājiem Leave a comment

Latvijā nav tāda tiesību akta, kas visaptveroši noteiktu tulku/tulkotāju tiesības, pienākumus un kvalitātes prasības, taču šie jautājumi ir skarti atsevišķās dažādu aktu daļās. Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā (kurā iekļautas arī tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā), Administratīvo pārkāpumu kodeksā (zaudē spēku 2020. gada 1. janvārī) un to aizstājošajā Administratīvās atbildības likumā, Civilprocesa likumā un Satversmes tiesas likumā, kā arī dažādos uz tiem balstītos Ministru kabineta noteikumos ir noteikti atsevišķi tulku pienākumi, atbildība, izdevumu atlīdzināšanas kārtība un apmērs, noteikts, kas un kādos gadījumos var saņemt tulka pakalpojumus, minimāli skarti arī kvalitātes jautājumi. Šajos aktos minēts arī, kādu dokumentu tulkojums jānodrošina. Rakstiskās tulkošanas jautājumi skarti Notariāta likumā un MK noteikumos par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi, savukārt surdotulku pakalpojumu sniegšanas noteikumi izklāstīti MK noteikumos par nedzirdīgo un neredzīgo sociālo rehabilitāciju.

Tiesības un pienākumi

Īsumā:

  • tulks ir jāinformē par tā tiesībām un pienākumiem un par atbildību par nepatiesa tulkojuma sniegšanu vai atteikšanos tulkot;
  • tulka pienākums ir atteikties no tulkošanas, ja tas ir personiski ieinteresēts tiesas procesa iznākumā;
  • tulkam nav jāatklāj viņa rīcībā nonākusī informācija;
  • tulkam ir jāievēro tiesneša norādījumi un tiesas lēmumi.

Kriminālprocesa likuma 114. pantā un Administratīvās atbildības likuma 52. pantā ir noteikts, ka tulku informē par tulka tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par nepatiesu tulkošanu vai atteikšanos tulkot. Par tiesībām un pienākumiem nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš, uzsākot amata pildīšanu, savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu. Arī Notariāta likuma 69. punktā teikts, ka notariālā akta taisīšanā pieaicināts tulks parakstās par to, ka ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.

Tulkiem ir jāatsakās no dalības kriminālprocesā vai administratīvajā procesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv pamatotas aizdomas, ka šāda ieinteresētība pastāv (Kriminālprocesa likuma 16. pants un Administratīvas atbildības likuma 31. pants). Viņiem arī jāinformē procesa virzītājs par apstākļiem, kas var dot pamatu viņu darbības objektivitātes apšaubīšanai, un procesa virzītājs, ņemot to vērā, pieņem lēmumu par tulka uzaicināšanu piedalīties procesā vai atstādināšanu no tā (Kriminālprocesa likuma 115. pants).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 121. pantu, tulkam, ko aizstāvības tiesību nodrošināšanai pieaicinājis procesa virzītājs vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai advokāts, ja viņi par to rakstveidā paziņojuši procesa virzītājam, norādot nepieciešamās ziņas par tulku, nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu tulkiem bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

Saskaņā ar Notariāta likuma 70. punktu aktos un grāmatās, ja paraksti izdarīti svešvalodā, parakstītāja uzvārds jāraksta valsts valodā tā, kā to izrunā; ja zvērināts notārs šo valodu neprot, to dara pieaicināts tulks, kura parakstu zvērināts notārs apliecina.

Likuma par Tiesu varu 104. pantā noteikti tiesas tulka uzdevumi: likumā noteiktajos gadījumos piedalīties tiesas sēdēs, kā arī tulkot tiesas dokumentus.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 266. pantā teikts, ka administratīvā pārkāpuma lietā tulkam jāierodas pēc institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma un pilnīgi un precīzi jāveic tam uzdotais tulkojums.

Atbildība

Īsumā:

  • par
    atteikšanos tulkot vai apzināti nepareizu tulkošanu soda ar brīvības atņemšanu,
    piespiedu darbu vai naudas sodu;
  • par
    neierašanos uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla soda ar naudas sodu;
  • par
    kārtības traucēšanu tiesas sēdē izraida no sēdes vai soda ar naudas sodu vai
    administratīvo arestu.

Tulku/tulkotāju var sodīt par atteikšanos dot tulkojumu (Krimināllikuma 272. pants un 302. pants) vai apzināti nepatiesa tulkojuma sniegšanu (Krimināllikuma 300. pants). Sodīt var ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu vai – smagākos gadījumos – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Satversmes tiesas likuma 28.2 pantā teikts, ka tulkam, kas neierodas uz tiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, var uzlikt naudas sodu līdz 150 EUR.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.1 pantā teikts, ka tulkam, ja tas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, uzliek naudas sodu līdz 140 EUR. Saskaņā ar tā paša kodeksa 201.39 pantu, ja tulks civillietā nepakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai neievēro kārtību tiesas sēdes laikā, tulkam uzliek naudas sodu līdz 130 EUR vai piemēro administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Tulku dažādos tiesas procesos var izraidīt no sēžu zāles, ja tas atkārtoti traucē kārtību, vai tam uzlikt naudas sodu līdz 300 EUR (Administratīvā procesa likuma 209. pants, Civilprocesa likuma 153. pants).

Ministru kabineta noteikumos Nr. 291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā” ir noteikts, kā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā, ja nav prasīts iesniegt notariāli apliecinātu tulkojumu vai nav noteikta kāda cita kārtība. Papildus noteikumiem par to, kā un kādi dokumenti ir apliecināmi, ir noteikts, ka par kaitējumu, kas radies dokumenta tulkojuma nepareizības dēļ, tulks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

Samaksa

Īsumā:

  • tulkiem
    sakarā ar lietu izskatīšanu samaksā ne vien par darbu, bet atlīdzina arī ceļa
    izdevumus un naktsmītnes izdevumus, dažkārt piešķir arī dienas naudu;
  • kompensē
    arī gaidīšanas laiku;
  • civilprocesā
    noteiktā maksimālā stundas likme par secīgo tulkošanu standartgadījumā:
    30 EUR bez PVN;
  • surdotulkiem
    ir noteikts minimālais pakalpojuma izmantošanas laiks.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 754 par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru 7. punktā noteikts, ka tulkam samaksā par procesa virzītāja uzdevumā paveikto darbu. Samaksas apmēru nosaka izmeklēšanas iestāde, prokuratūra, tiesa vai iestāde, kas administrē tiesas budžetu, ņemot vērā tulka kvalifikāciju un pamatojoties uz procesa virzītāja uzziņu.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 267. pantā noteikts, ka tulkiem atlīdzina izdevumus, kas radušies sakarā ar tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājumu, kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta. Tulkiem noteiktā kārtībā darbavietā tiek saglabāta darba alga par visu prombūtnes laiku, kas saistīts ar šīs institūcijas (amatpersonas) uzaicinājumu.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 748 par atlīdzības izmaksu lieciniekam, tulkam un ekspertam administratīvajā procesā tiesā ir noteikumi par atlīdzību tulkam par piedalīšanos administratīvajā procesā tiesā. Tie neattiecas uz tulkiem, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar tiesu iestādi. Ir atlīdzināmi ceļa izdevumi atbilstoši faktiskajām izmaksām, naktsmītnes izdevumi, nepārsniedzot apmēru, kas noteikts normatīvajos aktos par komandējuma izdevumu atlīdzināšanu, dienas nauda 4,27 EUR apmērā par katru dienu. Tulkam, kas pēc tiesas uzaicinājuma pildījis uzdevumu no pamatdarba brīvajā laikā vai nestrādā algotu darbu, ir tiesības saņemt atlīdzību par tiesas uzdevumā paveikto darbu izdevumu faktiskajā apmērā un Tiesu administrācijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1342 “Kārtība, kādā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tikšanās laikā ar aizstāvi tiek nodrošināta tulka palīdzība” nosaka kārtību, kādā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bet kura neprot valsts valodu, Kriminālprocesa likuma 11.panta 2.1 un 2.2 daļā minētajos gadījumos nodrošina tulka palīdzību, kā arī palīdzības apjomu. Tie neattiecas uz izdevumu atlīdzināšanu tulkiem, kas tulko, pildot dienesta pienākumus procesa virzītāja iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Samaksu aprēķina par pilnām stundām, un valsts sedz izdevumus par tulkojuma nodrošināšanu ne vairāk kā par 2 stundām katrai noteikumu 5. punktā minētajai darbībai.

Tulkošanas laikā ieskaita arī laiku, ko tulks, kas ieradies procesa
virzītāja vai ieslodzījuma vietas administrācijas norādītajā laikā un vietā,
pavada, gaidot personas tikšanos ar aizstāvi, līdz brīdim, kad tulkam paziņo
par tikšanās atlikšanu no tulka neatkarīgu iemeslu dēļ. Par laiku, ko tulks
pavada, gaidot personu vai viņas aizstāvi, kurš nav ieradies procesa virzītāja vai
ieslodzījuma vietas administrācijas noteiktajā laikā un vietā, tulkam kompensē
izdevumus ne vairāk kā 50 % apmērā no stundas likmes.

Ja tulkošanas vieta atrodas ārpus tulka praktizēšanas vietas
administratīvās teritorijas, tulkojumu nodrošina attālināti. Ja tas nav
iespējams, atlīdzina ceļa izmaksas un vajadzības gadījumā naktsmītnes
izmaksas – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komandējuma izdevumu
atlīdzināšanu.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 346 par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā ir noteikti pusēm atlīdzināmie tulka izdevumi, kas radušies sakarā ar pušu piedalīšanos tiesas sēdē un pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstīs. Maksimālā noteiktā stundas likme par secīgo tulkošanu ir 30 EUR (bez PVN), eksotiskākām valodām – 70 EUR.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1472 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” ir noteikts minimālais surdotulka pakalpojumu izmantošanas laiks: stunda tulkošanai izbraukumos, 15 minūtes tulkošanai ar elektronisko līdzekļu starpniecību un 15 minūtes rakstiskai tulkošanai.

Kvalitāte un kvalifikācija

Īsumā:

  • tulka,
    tulkotāja un surdotulka profesija aprakstīta profesijas standartā;
  • tulkam
    un tulkotājam jāpārvalda valsts valoda C2 līmenī, bet surdotulkam – C1
    līmenī;
  • tulkošanas
    uzdevumus var veikt arī citas personas, kas pārzina attiecīgo valodu;
  • surdotulkam
    ir noteiktas kvalifikācijas prasības savu pienākumu veikšanai;
  • lietas
    izskatīšanā tulku var noraidīt, ja tas nenodrošina pienācīgu tulkojumu.

Tulka, tulkotāja un surdotulka profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas, kā arī pienākumi un uzdevumi ir atspoguļoti attiecīgi tulka, tulkotāja un surdotulka profesijas standartā. Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr. 733 ir noteikts tulku/tulkotāju profesijai nepieciešamais valsts valodas līmenis: C2 (tulks, tulkotājs, tiesas tulks, zīmju valodas tulks, tulks referents) vai C1 (surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks).

Normatīvajos aktos paredzēts, ka tulka/tulkotāja uzdevumus var veikt arī personas, kuru amats pamatā nav saistīts ar tulkošanu. Piemēram, Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā (MK Noteikumi Nr. 1075) paredzēts, ka tulkot var arī sekretariāta darbinieki, par starptautiskajiem sakariem atbildīgie utt. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 114. pantu izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, tiesas un brīvības atņemšanas iestāžu tulki nodrošina personu tiesības lietot valodu, kuru tās prot, taču procesa virzītājs var uzdot tulka pienākuma veikšanu arī citai personai, kura prot attiecīgo valodu. Arī Administratīvās atbildības likuma 52. pantā teikts, ka vajadzības gadījumā var uzaicināt vienu vai vairākas personas “kuras prot attiecīgo valodu” vai arī amatpersona vai augstāka amatpersona var tulkot pati, ja prot attiecīgo valodu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 347 “Izlīguma procesa noteikumi” 12. punktu izlīguma procesā var tulkot arī Valsts probācijas dienesta starpnieks, ja tam ir attiecīgās valodas zināšanas. Savukārt Notariāta likumā teikts, ka tulkojumus izgatavot ir atļauts arī zvērinātiem notāriem (66. punkts).

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1472 “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” ir noteikta surdotulkiem nepieciešamā kvalifikācija: surdotulka pakalpojumus var sniegt personas, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību studiju programmā “Surdotulks” vai kas līdz 2017. gada 31. decembrim ir uzsākušas studijas studiju programmā “Surdotulks” un līdz kārtējā gada 15. oktobrim iesniegušas savienībā augstskolas vai koledžas izsniegtu izziņu, ka ir augstskolas vai koledžas studējošo sarakstā, vai kas ir nokārtojušas atestāciju un saņēmušas savienības izsniegtu sertifikātu zīmju valodas tulka pakalpojumu veikšanai. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 215. pantu tulkam var pieteikt noraidījumu, ja noskaidrojas, ka viņš nenodrošina pienācīgu tulkojumu. Kriminālprocesa likuma 115. pants nosaka, ka tulku var atstādināt, ja tā profesionālā sagatavotība nav pietiekama tā pienākumu veikšanai.


LTTB aptaujas rezultāti 2019

Posted on by Administrator in Publikācijas Komentāri ir izslēgtiLTTB aptaujas rezultāti 2019

2019. gada janvārī LTTB aptaujāja tulkus/tulkotājus, lai uzzinātu to viedokli un vēlmes. Aptaujā piedalījās 50 respondentu. Mēs apkopojām atbildes un sniedzām komentārus.

https://infogram.com/lttb-aptauja-2019-1h984w1jgnwd2p3?live&fbclid=IwAR0h9A8WhXLivdLlQkG1aWIwTdYyAt3Px47DC0bzH3X846iriG26ODPChbI

LTTB vēlas pateikties visiem respondentiem par veltīto laiku un sniegtajām atbildēm. Tās palīdz izprast tulku un tulkotāju viedokli par nozares problēmām, ļauj saprast, ko jūs gaidāt no LTTB un ko LTTB var darīt nozares un tās dalībnieku labā. Pateicamies arī par sniegtajām idejām.
Turpināsim plānot un pilnveidot savu darbību, ņemot vērā jūsu viedokli un vajadzības, lai mūsu darbība būtu “veiksmīga un tulkiem/tulkotājiem praktiski vajadzīga”, kā aptaujā novēlējis kāds respondents.
 
Paldies!