Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība - Part 3

Dziļās sērās paziņojam, ka 27. jūlijā mūžībā 71 gada vecumā devies latviešu valodnieks, terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs Juris Baldunčiks (29.11.1950.-27.07.2022.).

Juris Baldunčiks 1977. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu. Pēc absolvēšanas strādājis Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā gan kā jaunākais, gan arī kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Viņš strādājis arī kā Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā un projektu vadītājs, kā arī kā Latvijas Valsts universitātes Psiholoģijas un pedagoģijas fakultātes docētājs.

Kopš 1997. gada kuplinājis Ventspils Augstskolas docētāju saimi, sākumā kā asociētais profesors, vēlāk bijis arī Anglistikas katedras vadītājs. Kopš 2006. gada bijis Ventspils Augstskolas profesors. Līdz 2014. gadam vadījis Ventspils Augstskolas Lietišķās valodniecības centru, bet no 2013. līdz 2015. gadam vadījis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. 

Ventspils Augstskolā profesors Juris Baldunčiks pasniedza studentiem studiju kursus terminoloģijā, leksikogrāfijā, tulkošanā un valodas stilistikā gan bakalaura un maģistra, gan arī doktora līmeņa studiju programmās; vadījis bakalaura, maģistra un promocijas darbus. Profesors ar savu padomu un kritisko skatījumu piedalījies dažādu pētījumu vadīšanā, īstenošanā, doktorantu kolokvijos un visa līmeņa darbu aizstāvēšanas komisijās, kā arī darbojies Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes Zinātniskajā padomē. 

Profesora Jura Baldunčika darbs, vislielākā rūpe un vienlaicīgi arī sirdslieta bija zinātne un pētniecība, viņš ir ap 90 zinātnisko publikāciju par aizguvumiem, dažādu nozaru (jūrniecības, sporta, valodniecības, tiesību zinātnes, ķīmijas, anatomijas, enerģētikas u. c.) terminoloģiju un terminoloģijas nozares vēsturi, valodas kultūru, kontaktlingvistiku un tulkošanu autors. Sastādījis ap 13 vārdnīcu, piedalījies vārdnīcu izstrādē, kā arī vadījis nozīmīgus pētniecības projektus.

“Bez jau minētajiem sasniegumiem zinātnē un pētniecībā, neapšaubāmi ir jāmin profesora humora dzirksts arī nopietnās lietās un vietās, spēja kritiski novērtēt jebkuru situāciju, prasme un izveicība vienmēr atrast loģisku, argumentētu un pareizu risinājumu sarežģītās situācijās,” norāda Ventspils Augstskolā. “Profesors Juris Baldunčiks arvien nezaudēja modrību it visā — gan norisēs valodā, gan — sabiedrībā un kultūrā. Jāuzsver arī viņa mīlestība uz sportu (sevišķi basketbolu) un viņa mīļāko rokgrupu “The Beatles”, kā arī profesora neizmērojamā cieņa un cilvēcīgums saskarsmē ar ikvienu un viņa apbrīnojamās darbaspējas. Ne viens viens augstskolas darbinieks, profesora kolēģis vai students atceras, ka vienīgā gaisma “Tulku ielā” diennakts tumšajās stundās bija profesora Jura Baldunčika kabineta logos, jo tieši vēlās nakts stundas bija profesora īstais laiks. Laiks, kurā tapa lekcijas un pētījumi.”

Šogad jau četrpadsmito reizi norisinājās starptautiskā valodu uzņēmuma “Skrivanek Baltic” un lielāko Latvijas augstskolu organizētais konkurss “Labākais jaunais tulkotājs  2022”. Veiksmīgi tiekot galā ar konkursa pirmās kārtas uzdevumu, 12 prasmīgākie jaunie speciālisti bija izvirzījušies konkursa finālā, kas norisinājās 22. aprīlī. Par konkursa uzvarētāju kļuva Latvijas Universitātes studente Marianna Zvaigzne. Par godalgotās otrās vietas ieguvēju jau otro gadu pēc kārtas kļuva Ventspils Augstskolas audzēknis Andrejs Štrāls. Arī trešās vietas apbalvojums šogad dosies uz Ventspili – to ir godam pelnījusi Ventspils Augstskolas studente Nikola Baranova.

Labāko jauno tulkotāju konkurss jau ir kļuvis par ilggadēju tradīciju un gada centrālo notikumu tulkošanas jomā. Dažiem finālistiem, dalība konkursā jau ir kļuvusi par tradīciju – viņi piedalās tajā ne pirmo gadu. Vēl iepriecinošāks ir fakts, ka jau otro gadu konkursā piedalās arī studente no Ķīnas. Vērtēšanas žūrijas locekļi atzina, ka konkursa dalībnieku tulkojumu kvalitātes līmenis ar katru gadu ir arvien labāks, jaunie tulkotāji uztver tekstu konceptuāli, cenšas padarīt tulkojumu vieglāku, labskanīgāku un saprotamāku, nebaidoties sadalīt oriģināla teikumu vairākos teikumos tulkojumā un pārfrāzēt tos. Arī izmantotie mašīntulkošanas risinājumi pārsvarā bija ļoti atbilstoši, taču dažkārt konkursanti pārāk paļāvās uz mašīntulkojumu tur, kur vajadzēja kritiski novērtēt tā kvalitāti. Tas, kas studentiem vēl jāapgūst ir tā saucamā pēcrediģēšana, atzīst Skrivanek speciālisti.

“Konkursā jaunieši – topošie jaunie tulkošanas profesionāļi, mērojas spēkiem un parāda patiešām cik svarīgs ir tulkotāja darbs. Jo īpaši tas kļūst svarīgs šodienas apstākļos, kad sociāli-politisko konfliktu laikā tulkotāji kļūst par tiltu starp dažādu nāciju pārstāvjiem. Dažkārt saturs, ko mēs tulkojam nav vairs tikai formāls teksts, sausas rakstzīmes – tie ir vārdi, kuru mērķis ir patiesi atspoguļot faktus, nomierināt, dot cerību, tāpēc arī tekstam ir jābūt precīzam, labskanīgam un mērķa valodas dzimto runātāju leksikai atbilstošam. Turklāt dienā saražoto tulkojumu apjoms ir tik milzīgs, ka tulkotājs viens pats, cik vien profesionāls viņš nebūtu, fiziski nespēj to izdarīt. Tad palīgā nāk tehnoloģijas un visādi palīgrīki, kas palielina tulkotāju kapacitāti. Taču tikai cilvēks spēj novērtēt cik tulkojums patiesībā ir baudāms, korekts un lietojams. Tā ir tulkotāju māksla – ne tikai formāli tulkot tekstu, bet izprast tā būtību, uztvert tā raksturu un maksimāli dabīgi pielāgot mērķauditorijai,” norāda “Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs.

“Šogad konkurss norisinājās laikā, kad Ukrainā plosās karš. Un arī tulkotāji iesaistās cīņā par mieru, pret vēstures falsifikāciju un kultūras vērtības nozīmes sagrozīšanu. Literārie tulkotāji cenšas ātri iztulkot ukraiņu autoru darbus, lai ukraiņu balsis izskanētu rietumos. Tulki un tulkotāji raksta atklātās vēstules, nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un ar savu darbu, protams, palīdz risināt arī bēgļu problēmas. Un tas, ka mūsu jaunieši piedalās šajā konkursā apliecina arī viņu izvēli iesaistīties kultūras saprašanos veicinošajā profesijā,” atzīmē Latvijas Universitātes pasniedzēja, Dr. philol., prof. Gunta Ločmele.

Arī šogad konkurss noritēja attālināti un konkursa finālā studentiem bija iespēja izjust īsta tulkošanas profesionāļa ikdienu, izmantojot kvalitatīvo datorizēto tulkošanas rīku “Memsource”. Kā konkursa pirmajā kārtā, tā arī finālā savas prasmes titula “Labākais jaunais tulkotājs 2022” pretendenti pierādīja, tulkojot politekonomiskas, zinātniski pētnieciskas, analītiskas publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Konkursanti bija strādājuši ar angļu, franču vai vācu valodas tekstiem, kurus tulkoja uz latviešu valodu.

Prasmīgākie jaunie speciālisti tika apbalvoti ar vērtīgām balvām – pirmās vietas ieguvējs ieguva prakses vietu “Skrivanek Baltic” un planšetdatoru “Samsung Galaxy Tab A8 64GB 4G”, otrās vietas ieguvējs saņēma naudas balvu 200 EUR apmērā no “Skrivanek Baltic” direktora Vasilija Ragačeviča. Tāpat trīs labākie jaunie tulkotāji ieguva balvas no grāmatnīcas “Jānis Roze”.

Konkurss “Labākais jaunais tulkotājs 2022” norisinās sadarbībā ar lielākajām Latvijas augstskolām – Baltijas Starptautisko akadēmiju, Biznesa augstskolu “Turība”, Daugavpils Universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu.

Arī šogad norisinās starptautiskā valodu uzņēmuma “Skrivanek Baltic” un lielāko Latvijas augstskolu organizētais konkurss labākā jaunā valodu speciālista noteikšanai. Ar mērķi veicināt studentu interesi par tulkotāja profesiju jau četrpadsmito reizi jaunie speciālisti tiek aicināti pierādīt savas zināšanas praksē. Par šī gada tulkojamo materiālu tēmām kā allaž izraudzītas pasaulē aktuālas norises un to atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. Arī šogad trīs labākos jaunos speciālistus priecēs vērtīgas balvas, tostarp iespēja iegūt prakses vietu.

Novērtējot ieguvumus, ko sniedza pērn ieviestās izmaiņas konkursa norisē, arī šogad konkurss norit attālināti un konkursa finālā studentiem būs iespēja izjust īsta tulkošanas profesionāļa ikdienu, izmantojot kvalitatīvo datorizēto tulkošanas rīku “Memsource”. Kā konkursa pirmajā kārtā, tā arī finālā savas prasmes titula “Labākais jaunais tulkotājs 2022” pretendenti pierādīs, tulkojot politekonomiskas, zinātniski pētnieciskas, analītiskas publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Konkursa materiālu avotvaloda ir angļu, vācu vai franču, un tekstu aptuveni 700 vārdu apjomā ir jātulko latviešu valodā.

Konkursa pirmās kārtas teksti ir pieejami “Skrivanek Baltic” tīmekļa vietnē www.skrivanek.lv no 2022. gada 22. marta līdz 5. aprīlim. Iesniegtos darbus vērtēs konkursa sadarbības augstskolu mācībspēki, detalizēti izvērtējot tos 3 kategorijās – atbilstība oriģinālam, valodas kvalitāte (gramatika, interpunkcija, pareizrakstība), valodas stils. Savukārt konkursa otrā kārta jeb fināls norisināsies šā gada 22. aprīlī, un rezultāti par trīs labākajiem šā gada jaunajiem speciālistiem tiks paziņoti 25. aprīlī.

“Tulkotāja darba ikdiena ir ļoti dinamiska, pretēji sabiedrībā izplatītajiem stereotipiem – šī profesija ir viena no tām, kurā zināšanas ir jāpapildina nemitīgi. Ne vien tulkošanas rīki un valodu tehnoloģijas kļūst viedākas, bet arīdzan svarīga ir tulkotāja orientēšanās teksta saturā un aktuālajos tematos zinātnē, ekonomikā vai politikā. Arī komunikācijai tulkotāja ikdienā ir ļoti svarīga loma, un to uzsver arī konkursa iepriekšējo gadu laureāti. Priecājos, ka konkurss “Labākais jaunais tulkotājs” jau ir kļuvis par tradīciju, un esmu pārliecināts, ka šogad jaunie profesionāļi uzstādīs jaunu kvalitātes mērauklu,” norāda “Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs.

Prasmīgākie jaunie speciālisti tiks apbalvoti ar vērtīgām balvām – pirmās vietas ieguvējs iegūs prakses vietu “Skrivanek Baltic” un planšetdatoru “Samsung Galaxy Tab A8 64GB 4G”, otrās vietas ieguvēju priecēs naudas balva 200 EUR apmērā no “Srivanek Baltic” direktora Vasilija Ragačeviča. Tāpat trīs labākie jaunie tulkotāji iegūs balvas no grāmatnīcas “Jānis Roze”.

Konkurss “Labākais jaunais tulkotājs 2022” norisinās sadarbībā ar lielākajām Latvijas augstskolām – Baltijas Starptautisko akadēmiju, Biznesa augstskolu “Turība”, Daugavpils Universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu.

Informāciju sagatavoja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorāts.

Šodien tiešsaistes pasākumā tika paziņoti 27 vidusskolēnu konkursa “Juvenes Translatores” uzvarētāji. Uzvarētāja no Latvijas ir Valmieras Viestura vidusskolas skolniece Rebeka Murāne. Īpašās atzinības par labi paveiktiem tulkojumiem ieguvuši Patrīcija Pučeka no Ogres Valsts ģimnāzijas un Samuels Ozoliņš no Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas.

Šā gada konkursa temats bija “Pa īstajām sliedēm uz zaļāku nākotni”. Dalībnieki varēja pēc savas izvēles tulkot jebkurā ES 24 oficiālo valodu pārī. 2940 jaunie tulkotāji no 689 skolām, kas piedalījās konkursā, no 552 pieejamajām valodu kombinācijām izmantoja 153, arī mazāk izplatītas kombinācijas, piemēram, tulkojot no portugāļu valodas somu valodā, no bulgāru valodas zviedru valodā un no slovāku valodas grieķu valodā.

No katras ES valsts konkursam izraudzīto skolu skaits ir vienāds ar tās vietu skaitu Eiropas Parlamentā. No Latvijas konkursā piedalījās 8 skolu skolēni.

No 2940 dalībniekiem no visas Eiropas skolām Eiropas Komisijas tulkotāji izraudzījās 27 uzvarētājus (pa vienam no katras ES dalībvalsts). 219 skolēni saņēma īpašu uzslavu par sevišķi labiem tulkojumiem.

Eiropas Komisija līdz vasarai organizēs 27 uzvarētāju apbalvošanas ceremoniju.

Skolēnus apsveica par budžetu un administrāciju atbildīgais Komisijas loceklis Johanness Hāns:

Šā gada konkursa temats “Pa īstajām sliedēm uz zaļāku nākotni” atspoguļo ES nodomu strādāt, lai panāktu labāku, zaļāku un digitālāku Eiropu. Šogad ir Eiropas Jaunatnes gads, un tādēļ tas ir vēl piemērotāks brīdis, lai godinātu jaunos uzvarētājus un viņu tulkotāja talantu. Es vēlos apsveikt jauniešus un viņu skolotājus, kuri māca skolēniem mīlēt valodas.

Spriežot pēc daudzajām pozitīvajām atsauksmēm, konkurss ienesa tik ļoti vajadzīgo dažādību dalībnieku ikdienā. Dalībnieki no Igaunijas norādīja: “Skolēniem šī bija brīnišķīga iespēja. Pēc tulkojumu pabeigšanas viņi dalījās pārdomās par to, ko viņi bija uzzinājuši par tulkošanu. Tas ir milzīgs ieguvums turpmākām valodu studijām!”

Kopš 2007.gada konkursu “Juvenes Translatores” (latīniski – “jaunie tulkotāji”) ik gadu rīko Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts. Gadu gaitā konkurss kļuvis par krustcelēm daudzu tā dalībnieku un uzvarētāju dzīvē. Daži nolēmuši tulkošanu studēt augstskolā, citi – stājušies darbā Eiropas Komisijas Tulkošanas dienestā kā stažieri vai pilnslodzes tulkotāji.

Konteksts

Konkursa “Juvenes Translatores” mērķis ir veicināt valodu mācīšanos skolā un dot jauniešiem iespēju izmēģināt roku tulkotāja arodā. Konkursā var piedalīties 17 gadus veci vidusskolēni, un tas vienlaikus notiek visās izraudzītajās skolās visā Eiropas Savienībā.

Kopš Eiropas Kopienu izveidošanas daudzvalodība un līdz ar to tulkošana bijusi daļa no Eiropas Savienības. Tas noteikts ar pašu pirmo regulu, ko pieņēma 1958.gadā (EEK Padomes Regula Nr. 1). Kopš tā laika, vairāk valstīm pievienojoties Eiropas Savienībai, tās oficiālo valodu skaits izaudzis no 4 līdz 24.

www.leta.lv